Būtiski koriģēts apstrādes rūpniecības janvāra kritums; februārī – mēneša pieaugums
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem apstrādes rūpniecības izlaide februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir pieaugusi par 3.3%. Gada griezumā rūpniecības izlaide februārī samazinājās par 0.6% (kalendāri izlīdzināti dati).
Lielais janvāra kritums apstrādes rūpniecībā koriģēts no mīnus 17.3% uz mīnus 9.9% attiecībā pret decembri un no mīnus 11.3% uz mīnus 3.5% attiecībā pret pagājušā gada janvāri. Janvāra datu koriģēšana bija sagaidāma, jo, kā jau minējām, pagājušā mēneša dati bija tik negatīvi gan fundamentālu problēmu dēļ, gan arī statistisko nianšu rezultātā. Jaunākajos datos CSP ir veikusi rūpniecības produkcijas indeksa aprēķinos izmantoto pievienotās vērtības svaru struktūras revīziju, lai atbilstošāk novērtētu metālu ražošanas nozares ietekmi uz apstrādes rūpniecību kopumā.
Apstrādes rūpniecības izaugsmi februārī pret janvāri veicināja straujš pieaugums metālu un dzērienu ražošanā, kur vēl janvārī redzējām visstraujākos kritumus. Šeit arī jāatceras, ka pat neliels pieaugums metālu nozares produkcijas izlaidē procentuāli uzrādīs strauju izaugsmi, jo nozares izlaides indekss ir sarucis līdz niecīgam apmēram. Izlaides pieaugums vērojams arī lielajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – kokapstrādē (+3.3%) un pārtikā (+2.2%). Gada griezumā lielākā izaugsme bija vērojama datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī lielajās apakšnozarēs – pārtikas un kokmateriālu ražošanā. Nemetālisko minerālu izstrādājumu apakšnozares produkcijas izlaide palielinājusies gan mēneša, gan gada griezumā, uzrādot augstāko līmeni kopš 2008. gada vidus. Tas varētu norādīt uz būvniecības aktivitātes palielināšanos, iespējams, daļēji pateicoties šās ziemas būvniecībai labvēlīgākajiem laikapstākļiem. Būvnieku noskaņojuma aptauja rāda, ka martā tikai 16% respondentu uzskatīja, ka laikapstākļi patlaban ir šķērslis biznesa attīstībā, turpretim pagājušā gada martā 38% būvnieku atzīmēja laikapstākļus kā ierobežojošo faktoru.
Noskaņojuma rādītāji rūpniecībā un Latvijas ESI (Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss) kopumā martā uzrādīja kritumu, kas, iespējams, saistīts arī ar Krievijas un Ukrainas konflikta saasinājumu un tā ietekmi uz Latvijas uzņēmēju biznesa vides novērtējumu. Runājot par mūsu tirdzniecības partnervalstīm, Krievijas ražošanas PMI[1] (Purchasing Manager's Index jeb Iepirkuma vadītāju indekss) rādītāji martā bija zem 50 punktu atzīmes jau piekto mēnesi pēc kārtas, un arī pakalpojumu PMI norādīja uz aktivitātes sarukumu. Krievijas pieprasījuma mazināšanās ir nopietna problēma mūsu ražotājiem, turpretim ekonomiskā situācija Eiropas Savienības valstīs turpina palēnām uzlaboties. Ražošanas PMI Vācijā un Polijā turpina signalizēt par sektora izaugsmi, bet Francijas ražošanas PMI rādītājs martā pirmo reizi pēc ilga vājuma posma pārkāpa 50 punktu atzīmi. Arī aptaujas par celtniecības tirgu attīstību Vācijā un Lielbritānijā turpina uzrādīt izaugsmi. Pozitīvie signāli no Eiropas dod cerību, ka tālākas situācijas nepasliktināšanās gadījumā negatīvā ietekme no Krievijas puses var tikt daļēji kompensēta.
Attēls. Apstrādes rūpniecības fiziskā apjoma indekss (2010=100), sezonāli izlīdzināti un neizlīdzināti dati
[1] PMI (Purchasing Manager's Index) ir uz uzņēmumu aptaujām balstīts indikators, kas parāda pastāvošo situāciju ekonomikā. PMI rādītājs zem 50 norāda uz aktivitātes samazināšanos, virs 50 – aktivitātes palielināšanos, 50 norāda uz neitrālu situāciju.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
Komentāri ( 2 )
Mēs jau visi saprotam, ka "CSP ir veikusi rūpniecības produkcijas indeksa aprēķinos izmantoto pievienotās vērtības svaru struktūras revīziju", lai vēlēšanu gada gaisotnē atbilstošāk novērtētu kangarāta sasniegumus atspēriena, vai kā tur, īstenošanā. Galu galā statistika, kā zināms, ir patiesībās galējā izpausme.
Bija jau jāsadod pa nagiem tiem statistiķiem, lai nediskreditē mūsu veiksmes stāstu.
Vai cerību par negatīvās ietekmes DAĻĒJO kompensāciju dodošos pozitīvos signālus no Eiropas sūta ar pašu Mario nule kā pie viena galda apsēdušais Ilmārs? Un ar ko viņš sola to kompensēt?
Labdien, Vilni! Paldies par komentāru!
Protams, ka par iespēju spēlēties ar statistiku, tādejādi pierādot, ko vien sirds vēlas, es diemžēl nevaru nepiekrist. Tomēr šī konkrētā datu revīzija, domājams, nav tā reize, kad kaut kas darīts, "lai vēlēšanu gada gaisotnē atbilstošāk novērtētu kangarāta sasniegumus atspēriena, vai kā tur, īstenošanā". :) Drīzāk gan, lai tuvāk realitātei atspoguļotu notikumus apstrādes rūpniecībā. Galvenā problēma ar iepriekšējiem svariem un jaunajiem datiem bija tā, ka iepriekšējos svaros metālu nozare vērtēta kā ļoti liela (kas, piemēram, 2012. gadā arī tā reāli bija). Tādejādi jebkuram pieaugumam vai kritumam metālu nozarē bija liela ietekme uz apstrādes rūpniecību kopumā. Liepājas Metalurga darbības apturēšanas rezultātā metālu nozares izlaide ļoti strauji kritās. Taču šos svarus tik bieži neatjauno, lai varētu ņemt vērā šādas pēkšņas un nozīmīgas izmaiņas apstrādes rūpniecības struktūrā. Lai gan LM bija izslēdzies jau gada otrajā ceturksnī, milzīgu kritumu mēneša izteiksmē apstrādes rūpniecībā redzējām janvārī. Kā jau minējām pa daļai tik tiešām nozarēs (un ne tikai metālu) šis nebija tas labākais mēnesis, bet daļēji pie vainas bija statistiskās lietas, un viena no tām - metālu nozares svars. Es neapstrīdu, to, ka metālu nozarei iet, maigi izsakoties, ļoti slikti un ka tas iespaido apstrādes rūpniecību, it sevišķi g/g datos. Vienīgi tas, ka janvārī strauji samazinājās nozare, kas jau decembrī bija maza (s.i. produkcijas izlaides indeksa (2010=100) kritiens no vidēji 133 2012. gadā uz vidēji 41 2013. gada otrajā pusgadā, un no tā, savukārt uz 18 (!!) 2014. gada janvārī), un nav korekti nozarei, kas realitātē ir ļoti maza dot lielu svaru kopējā apstrādes rūpniecības ciparā. Turklāt, februārī nozarē atkal bija izlaides pieaugums (indeksā no 18 uz 26.2, kas ir 45.4% pieaugums). Ja mēs šo pieaugumu svērtu ar vecajiem svariem, tad apstrādes rūpniecība februārī izskatītos daudz brīnišķīgāk. Ņemot vērā to, ka metālu nozares izlaides indekss tagad ir ļoti ļoti zems, arī nākamajos mēnešos iespējams pieaugums, kas % ziņā būs ļoti liels, un pie vecajiem svariem sanāktu, ka apstrādes rūpniecībā pēkšņi ir kārtīgs uzrāviens (ceteris paribus), kas "kangarātam" varētu patikt, taču, diemžēl realitāti tas maz atspoguļotu.
Un par to Krievijas tirgus kompensēšanu. Mana doma bija par pieprasījuma mazināšanos Krievijā (neņemot vēra kādas citas/jaunas iespējamās sankcijas). ES mums kopumā eksporta ir daudz svarīgāks partneris nekā Krievija. ES aizsākusies (lēna) izaugsme (un arī prognozes uz tuvāko nākotni rādās labas, piemēram, IMF tikko atkal nedaudz paaugstināja eiro zonas IKP prognozes), tāpēc arī sagaidāms, ka palielināsies pieprasījums pēc mūsu eksporta precēm. Krievijas pieprasījuma mazināšanās gan ietekmēs arī šīs mūsu citas partnervalstis, taču pieņemu, ka arī tas šajās prognozēs jau ir iekļauts. Protams, uzņēmējiem, kuru produkti/pakalpojumi ir specifiski Krievijas tirgum un kuri nevar ātri pārorientēties uz citiem tirgiem šī ES atkopšanās maz līdzēs, taču ar savu komentāru biju domājusi ietekmi uz ekonomiku kopumā.
Ceru, ka pratu savas domas paskaidrot! Lūdzu piedošanu par garo komentāru!