Latvijas tautsaimniecība otrajā ceturksnī augusi lēnāk nekā gada sākumā, kas uz finanšu sektora problēmu un lēnāku izaugsmes tempu eiro zonā fona bija gaidāms. Taču izaugsme saglabājas strauja, un temps ir pat nedaudz augstāks, nekā gaidīts, galvenokārt pateicoties būvniecības nozares sniegumam.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 0.8% (salīdzināmajās cenās, sezonāli izlīdzināti dati). Gada pieauguma temps bijis 4.2%, ja skatāmies uz kalendāri izlīdzināto laika rindu, un 5.1% neizlīdzinātajos datos[1].
Otrajā ceturksnī strauji turpinājusi augt būvniecības nozare , kura daļēji Eiropas Savienības (ES) fondu un daļēji privāto investīciju projektu ietekmē palielina savu lomu ekonomikā. Nozarē augošā aktivitāte atspoguļojas arī straujākā cenu kāpumā – būvizmaksas otrajā ceturksnī kāpušas par 4% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Straujāko pieaugumu izmaksās jau ilgāku laiku veido strādnieku darba samaksas kāpums. Tas sasaucas ar Eiropas Komisijas publicētajiem rādītājiem par biznesa attīstību ierobežojošajiem faktoriem būvniecībā – darbaspēka trūkums kā problēma tiek minēts arvien biežāk . Maijā un jūnijā darbaspēka trūkumu kā svarīgu kavēkli tālākai attīstībai minēja pat lielāka daļa būvnieku, nekā nepietiekamu pieprasījumu. Šāda situācija iepriekš bija novērojama tikai 2005.-2007. gadā. Tomēr jāatgādina, ka līdz tādiem darbaspēka trūkuma rādītājiem kā buma laikā vēl tālu – tad krietni virs 50% būvnieku sūdzējās par darbaspēka trūkumu, kamēr šobrīd tie ir 22.6% (jūlija dati)
Mazumtirdzniecībā pieaugums saglabājies visai augsts (6%), taču rūpniecība 2. ceturksnī uzrādījusi tikai 2% pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Šādu – ne visai iepriecinošu – kāpumu noteica ne tikai ļoti mērenais apstrādes rūpniecības sniegums, bet arī neveiksmīgais ceturksnis enerģētikā. Sausie laikapstākļi negatīvi ietekmējuši saražotās elektroenerģijas apjomu, kas krities par 7.4%, galvenokārt mazāka saražotā apjoma hidroelektrostacijās dēļ. Apstrādes rūpniecībā vērojams attīstības tempu sarukums , ko skaidro gan iepriekš sasniegtā augstā bāze, gan piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte kāpināt izlaidi. Ražošanas jaudu noslodze rūpniecībā 3. ceturkšņa aptaujā atkal pārsit rekordus (77.6%), un arī darbaspēka trūkumu kā problēmu min jau 22.4% rūpnieku – pēckrīzes gadu rekords. Turklāt arī gada vidus aktualitāte – ārējie riski (piemēram, saistītie ar tirdzniecības kara draudiem, "Brexit" sarunu iespējamo iznākumu) – neveicina stabilitāti, kas nepieciešama labam apstrādes rūpniecības sniegumam ilgtermiņā.
Lai gan pagaidām vēl nav pieejama informācija par finanšu nozares sniegumu 2. ceturksnī, visticamāk, tā turpinājusi negatīvi ietekmēt kopējo pievienotās vērtības kāpumu. Arī tuvākajos ceturkšņos visdrīzāk turpināsim novērot šīs nozares pārmaiņu ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi.
Vairākās nozarēs (piemēram, būvniecībā un rūpniecībā) arvien vairāk iezīmējas piedāvājuma puses problēmas, kuras kopā ar lēnāku eksporta tirgu attīstību un ārējo risku palielināšanos nākotnē ierobežos arī kopējos IKP izaugsmes tempus.
Skaidrāk vērtēt 2. ceturkšņa rezultātus varēsim 31. augustā, kad tiks publicēti izvērsti dati par precizēto IKP apjomu un izmaiņām.
