Cenas aug, bet inflācija ietiepīgi turpina būt negatīva

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem patēriņa cenu līmenis martā bija par 0.7% augstāks nekā februārī, bet 0.6% zemāks nekā pirms gada, un tas ir līdzīgs cenu gada sarukums kā februārī. Negatīvo inflācijas vērtību uzturēja jau arī iepriekš novērotie faktori (pārsvarā resursu cenu sarukums), taču aktuālās norises galvenokārt darbojās inflāciju paaugstinošā virzienā.

Tādu globālo resursu kā pārtika un nafta cenu sarukums pasaulē martā vairs nebija vērojams. Tieši otrādi – šo produktu vidējās cenas auga, un pakāpeniski uz resursu cenām reaģēja arī patēriņa cenas Latvijā. Degvielas cenas mēneša pieaugums martā gan bija tikai 0.2%, jo februāra vidējais līmenis veidojās vēl uz cenu sarukuma fona.

Tomēr negatīvo enerģijas cenu devumu inflācijā pastiprināja pieaugošais siltumenerģijas cenu kritums. Tas ir tādēļ, ka siltumenerģijas ražošanai izmantotās dabasgāzes tarifi tiek noteikti ar laika nobīdi, t.i., attiecībā pret ilgāka laika perioda vidējām, nevis īstermiņa resursu cenu svārstībām. Saskaņā ar AS "Latvijas Gāze" aprīļa novērtējumu dabasgāzes tarifi siltumenerģijas ražotājiem vēl saruks gan aprīlī, gan maijā. Lai gan šajos mēnešos to aktualitāte siltumenerģijas rēķinos mazināsies, tās cena turpinās negatīvi ietekmēt kopējo inflāciju.

Gada pirmajos divos mēnešos sarukušās lidojumu cenas vēl arvien ietekmēja transporta pakalpojumu cenu gada kritumu, t.i., visai lielais (16.4%) mēneša pieaugums martā tās vēl neatgrieza līmenī, kāds bija vērojams gada nogalē. Turpretī tūrisma pakalpojumi, kuru cenas būtiski ietekmē lidojumu izmaksas, pēc sarukuma gada pirmajos divos mēnešos ar kāpumu martā par 10.8% jau atgriezās augstākā līmenī, nekā bija vērojams gada nogalē.

Martā samērā būtiski (par 5.2%) pieauga arī finanšu pakalpojumu cenas. Pakalpojumu cenu, tajā skaitā t.s. neregulējamo pakalpojumu cenu, devums pamatinflācijā martā nedaudz pieauga. Tomēr pirmajā ceturksnī kopā tas ir pat nedaudz zemāks nekā 2015. gada 4. ceturksnī, un nenorāda uz pieprasījuma puses būtisku spiedienu uz cenām.

Gaidāms, ka aktuālie inflāciju ietekmējošie faktori, piemēram, akcīzes pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem aprīlī un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumu pievienotās vērtības nodoklis jūlijā, darbosies inflāciju palielinošā virzienā. Tomēr ienākumu kāpuma ietekme uz inflāciju šogad kopumā varētu būt mazāka, jo algu pieaugums gaidāms mērenāks nekā pērn, kā arī ir vērojama uzkrājumu veidošanas tendence.

Par uzkrājumu veidošanas (un attiecīgi negribīgas tērēšanas) tendences saglabāšanos šā gada sākumā liecina samērā aktīvās izpārdošanas un jaunās sezonas preču ienākšana tirdzniecībā ar iepriekšējiem pāris gadiem raksturīgu (nevis būtiski augstāku) cenu sezonālo kāpumu. Taču gada skatījumā stabilās tirgojamo preču cenas līdzās vēl arvien aktuālajai sarukušo enerģijas izmaksu ietekmei varētu atspoguļot arī tirdzniecības kapacitāti. Tā pirmskrīzes periodā, kā arī vēl nesenākos gados, tika strauji paplašināta, taču tagad, iedzīvotāju skaitam turpinot sarukt, liek tirgotājiem uzturēt pēc iespējas zemākas cenas. Tādējādi arī pamatinflācija būtiski neaug.