Cenas aug visā Eiropā - vai Latvijā visstraujāk?

Lai gan faktori, kas nosaka inflāciju dažādās Eiropas valstīs ir līdzīgi, atšķiras ietekmes apjoms un arī to pārneses ātrums uz ekonomiku. Tuvojoties ziemas un apkures sezonai, skats uz tuvāko nākotni daudz cerīgāks nepaliek. Turklāt, tā kā ekonomikā dažādas nozares ir savītas cieši kopā, enerģijas cenu pieaugums nenozīmē tikai to, ka degviela, dabas gāze vai elektroenerģija paliek dārgāka. Šo resursu sadārdzinājums kontekstā ar ierobežojumiem piegādes ķēdēs un konteinerpārvadājumu cenu pieaugumu ar laiku atspoguļojas arī citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumā.

Lai arī, redzot 6% gada pieaugumu inflācijai oktobrī, skaitļi šķiet ļoti lieli (un visticamāk gada nogalē tie turpinās augt), tomēr, vērtējot cenu pārmaiņu ietekmējošo faktoru prognozes, sagaidāms, ka nākamā gada otrajā pusē inflācijas pieauguma tempi būs mērenāki, jo dabasgāzes un citu energoresursu cenu pieaugums būs mazāks.

Vienlaikus pat pandēmijas ierobežojumu ietekmētajā Latvijas tautsaimniecībā šajā un nākamajā gadā vērojams tāds vidējās algas pieaugums, kas visticamāk būs augstāks par inflāciju. Jau pieaugušas un vēl plānots palielināt algas vai piemaksas vairāku sabiedriskā sektora profesiju pārstāvjiem. Privātajā sektorā vairāku nozaru pārstāvji, īpaši apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, norāda uz atbilstoša darbaspēka trūkumu, kas rada spiedienu uz algu pieaugumu arī šajā sektorā. Protams, to neizjūt visi iedzīvotāji, tāpēc atsevišķām iedzīvotāju grupām tomēr būs vērojams pirktspējas samazinājums.