04.03.2022.

Cenu kāpums ļāvis noturēt eksporta vērtību līmenī

  • Guntis Kalniņš
    Guntis Kalniņš
    Latvijas Bankas ekonomists
"  "
Foto: Shutterstock

Pērn 4. ceturksnī eksporta izaugsme piebremzēja, jo  piegāžu ķēžu sarežģījumi turpinājās un COVID-19 izraisītie traucējumi tautsaimniecībai atkal pastiprinājās. Noturīgais preču cenu kāpums turpināja celt preču eksporta vērtību. Strauji auga ķīmiskās rūpniecības ražojumu un metāla izstrādājumu eksports, lielākos ieņēmumus turpināja nest koksnes izstrādājumi. Savukārt lauksaimniecības produktu eksportsspēja pārsniedza pērnā gada 4. ceturkšņa eksporta vērtību, neskatoties uz mazākiem apjomiem. 

Cenu un pieprasījuma buma iespaidā metāla, koksnes un ķīmiskās rūpniecības izstrādājumu eksports piedzīvoja straujāko vērtības pieaugumu visa 2021. gada laikā (neskaitot minerālproduktu eksportu, kur dominē reeksports). Arī preču importā 4. ceturksnī dominēja cenu ietekme, visvairāk augot izdevumiem par minerālproduktu un metālu un ķīmiskās rūpniecības produktu importu. Pakalpojumu eksportā 2021. gada 4. ceturksnī dažādu saimniecisko un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu attīstība paātrinājās, un teju kompensēja transporta pakalpojumu tūrisma eksporta cirstos robus.

Tūrisms gadā kopumā noslīdēja vēl zem 2020. gada zemā līmeņa un transporta lēnā atgūšanās noteica, ka pakalpojumu eksporta vērtība par 14% atpaliek no 2019. gada līmeņa.

Modernu pakalpojumu attīstība un Latvijas uzņēmēju pieprasījums pēc ārvalstu transporta pakalpojumiem veicināja to, ka pakalpojumu importa vērtība gadā kopumā jau bija tuvu 2019. gada līmenim un 4. ceturksnī to pārsniedza.

Preču importa aktivitātei mazinoties, salīdzinot ar 3. ceturksni, un strauji augot pakalpojumu eksportam, preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance 4. ceturksnī bija tuvu sabalansētai. Sākotnējo ienākumu konts kļuva pozitīvs, lauksaimniekiem saņemot Eiropas Savienības subsīdijas, un 2021. gada 4. ceturksnī tekošā konta bilancē izveidojās pārpalikums 2.4% no IKP apmērā. 2021. gadā kopumā tekošais konts kļuva negatīvs (-2.9% no IKP) atkopjoties preču importa plūsmai un ārvalstu investoru peļņai (kas negatīvi ietekmē tekošā konta bilanci) jau nedaudz pārsniedzot pirmspandēmijas līmeni.

1. attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP 
 

Tekošā konta galvenās komponentes
Avots: Latvijas Banka

2021. gada nogalē tika izveidota Swedbank holdingkompānija Latvijā, kas dominēja ārvalstu tiešo investīciju ieplūdē Latvijā 4. ceturksnī. Arī gadā kopumā šis darījums dominēja ārvalstu investīciju pozīcijā sasniedzot vēsturē lielāko gadā veikto ārējo tiešo investīciju apjomu 13.7% no IKP apmērā. Papildus ārvalstu tiešo investīciju plūsmām finanšu kontā 4. ceturksnī lielākās plūsmas bija saistītas ar valsts vērtspapīru emisiju un monetāro finanšu iestāžu starpvalstu darījumiem.

APA: Kalniņš, G. (2024, 27. nov.). Cenu kāpums ļāvis noturēt eksporta vērtību līmenī. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5512
MLA: Kalniņš, Guntis. "Cenu kāpums ļāvis noturēt eksporta vērtību līmenī" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 27.11.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5512>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up