Cenu līmenis aug, bet rimtāk

Inflācijas gada pieauguma temps oktobrī turpināja sarukt (2.8%) lielākoties pārtikas pieauguma tempa samazināšanās dēļ (6.1% septembrī pret 5.7% oktobrī). Kopš septembra cenas ir pieaugušas par 0.7%, tostarp pārtikas, enerģijas un nepārtikas precēm, bet sarukušas pakalpojumiem.

Pārtikas preču cenu pieaugumu oktobrī ietekmēja sezonalitāte. Starp sezonālajām cenu izmaiņām mazāks cenu pieaugums nekā ierasts bija dārzeņiem (7.9%). Gada izteiksmē pārtikas preču augstās cenas notur pasaules cenu līmeņa pieaugums, taču, kopš straujā kāpuma, kas sākās 2016. gada beigās, tas ir bijis noturīgs. Tuvākajos mēnešos šī ietekme, sarūkot bāzes efektam, vēl vairāk mazināsies.

Enerģijas cenas oktobrī turpina augt (0.9%), pateicoties naftas cenu uzņemtajam tempam. Pēc cenu krituma mēneša sākumā - Brent naftas biržas cena oktobra beigās jau pārsniegusi 60 dolāru robežu. Šobrīd naftas tirgū ir bullish (izaicinošs) noskaņojums, un paredzams, ka spekulāciju ietekmē, naftas cena vēl varētu augt līdz pat 30. novembra OPEC sanāksmei, kur tiks lemti naftas ieguves politikas nākotnes plāni.

Būtiskas cenu pārmaiņas izjūt auto īpašnieki. Ar autotransportu saistītās izmaksas kopš pagājušā gada oktobra ir augušas par 4.3%, tostarp degvielas cenas kāpušas par 5.6%. Straujš lēciens piedzīvots arī apdrošināšanas cenās (51.7%).

Inflācijas gada pieauguma tempa kritumu tuvāko mēnešu laikā ietekmēs pārtikas cenu pieauguma tempa palēnināšanās. Savukārt pamatinflācija joprojām ir stabila. Vājāku cenu pieaugumu nepārtikas precēm atsver straujāks pieaugums pakalpojumu sektorā. Skatoties uz nākotnes prognozi, pamatinflācijas izaugsmi ietekmēs vidējā atalgojuma kāpums valstī, kuru papildu valdības ieplānotajam minimālās algas palielinājumam ietekmēs darbaspēka ierobežotā pieejamība.