Cik apaļa ir nulle un cik augstu virs jūras līmeņa šūpojas IKP?

Tautsaimniecībai jūra līdz potītēm – tāds radās iespaids par 4. ceturkšņa iekšzemes kopproduktu (IKP), kad pirms mēneša tika publicēts ātrais novērtējums. Šodien Centrālā statistikas pārvalde precizēja – tautsaimniecībai tomēr jūra ir līdz viduklim, proti, IKP 4. ceturksnī tā nepieauga, bet arī nemazinājās - pārmaiņas apaļas nulles apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tātad bažas par grūto apkures sezonu un augsto cenu iedragāto pirktspēju izrādījušās pārsteidzīgas, un recesija nav nedz turpinājusies, nedz padziļinājusies? Par recesijas turpināšanos gan var pastrīdēties – ja uzmanīgi ieskatās, tad nulle nav nemaz tik apaļa un otrā zīme aiz komata atklāj samazinājumu (-0.026%).

Domājot par recesijas izpausmēm IKP izlietojuma sastāvdaļās, nozīmīgāko negatīvo devumu prognozējām privātajam patēriņam, rēķinoties ar strauji augošo cenu rucināto iedzīvotāju pirktspēju. Tomēr patēriņš kopumā vismaz līdz šim ir spējis noturēties pārsteidzoši braši un 4.ceturksnī, neraugoties uz apkures sezonas biediem un cenām veikalos, reālais patēriņš audzis par 3.9% (te un turpmāk; cet./cet., sezonāli izlīdzināti dati). Svarīgs balsts patēriņa uzturēšanai augstas inflācijas apstākļos bija valdības sniegtais atbalsts energoizmaksu segšanai un pandēmijas laikā veidotie uzkrājumi, kas daļai iedzīvotāju ļauj uzturēt dzīvesveidu nemainīgu vai arī justies drošāk veicot tēriņus, bez papildu drošības spilvena. Daļai iedzīvotāju pat izdevās uzkrāt - mājsaimniecību noguldījumi komercbankās decembrī sasniedza jaunu rekordu, tiesa, inflācija šiem uzkrājumiem paplucinājusi vērtību. Tomēr noguldījumi komercbanku kontos var neatklāt pilnīgu ainu uzkrājumu jomā. Šajā laikā lielāki caurumi varētu būt izdiluši tieši “zeķēs” ar skaidru naudu, turklāt komercbanku konti vairāk raksturo turīgāko iedzīvotāju daļu.

Investīcijas krīžu laikā ir īpaši jutīgas – tā nav pirmās nepieciešamības prece, bet ieguldījumi nākotnei. Ja nākotne ir pagalam neskaidra, kredītiem procentu likmes aug, līdz ar to potenciālie investori izvēlas nogaidīt. Īpaši tas izpaužas situācijā, kad būvizmaksas saglabājas relatīvi augstas. Lai gan ir zināms, ka koksnes produktu un metāla cenas pēc rekordaugsta līmeņa ir nokritušas,  atkāpšanās uz zemākām būvizmaksām tomēr notiek negribīgi. Līdz ar šiem apsvērumiem uz investīciju izaugsmi lielas cerības nebija, tomēr valsts ieguldījumi un projekti ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un lielie kapitālpreču pasūtījumi (elektrovilcieni, lidmašīnas) kritumu amortizē. Tā 4.ceturksnī arī investīcijām ir bijusi apaļa nulle (vai ne tik apaļajā variantā sīks pluss: +0.009%).

Ārējā tirdzniecība 2022. gadā kopumā bijusi visnotaļ aktīva, lai gan lielāko devumu eksporta un importa vērtības pieaugumā nodrošināja cenu kāpums, auga arī reālie apjomi. Reālo eksporta apjomu palielinājums bija gan precēm, gan no pandēmijas žņaugiem atbrīvotajiem pakalpojumiem. Tomēr gada noslēgumā eksporta varoņdarbi beidzās – 4. ceturksnī reālais eksports noripojis lejup par 3.6%, kritums preču eksporta sarukuma dēļ. Savukārt imports saglabājies spēcīgs arī gada izskaņā – lai gan kopš pandēmijas laika veidoto krājumu pārpilnās noliktavas liek gaidīt straujāku importa piezemēšanos, tomēr tas joprojām nav realizējies.

4. ceturksnī makroekonomiskie rādītāji kopumā ir bijuši labāki, nekā varējām gaidīt. Arī 2023. gada sākums iezīmējas pozitīvs – mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās janvārī ir audzis, ekonomikas sentimenta indekss uzlabojas jau trīs mēnešus pēc kārtas, turklāt patērētāju noskaņojums februārī kāpis īpaši strauji. Aizvien ir pāragri atviegloti uzelpot – inflācija joprojām ir augsta, tā ietekmē pirktspēju, arī karš Ukrainā turpina zvanīt draudu zvanus. Ceļš uz straujāku izaugsmi joprojām ir remontā.