Cimperlīgais tautsaimniecības suflē jeb izaugsme prombūtnē

Ja mēs personificētu tautsaimniecības izaugsmi un tai būtu elektroniskā pastkastīte, tad šā gada 2. ceturksnī uz tai adresētajiem ziņojumiem būtu saņēmuši automātisko atbildi:  "Esmu prombūtnē līdz…" Izaugsmes prombūtnes paziņojumi pienāca dažādu īstermiņa datu veidā: apstrādes rūpniecības, mazumtirdzniecības, transportlīdzekļu reģistrācijas, karšu maksājumu, kā arī noskaņojuma datu izskatā. Kā cimperlīgs suflē, kas vien prasmīga konditora rokās īpaši labvēlīgos apstākļos izdodas gaisīgs un nesakrities, pēc 1. ceturkšņa visai straujā palēciena (kad inflācija jau bija apvaldīta un procentu likmes stabilizējušās) iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā ir noplacis. Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums rāda par 1.1 % zemāku IKP nekā 1. ceturksnī (sezonāli koriģēti dati).

Neraugoties uz neizteiksmīgo mazumtirdzniecības dinamiku (-2.6 % pret iepriekšējo ceturksni, sezonāli koriģēti dati) un kritumu pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu skaitā salīdzinājumā ar 2023. gada atbilstošo periodu, nevarētu teikt, ka patērēšanas entuziasms būtu pagalam zudis. Zināma patērētāju rosība izpaužas, piemēram, tēriņos ārvalstīs: maksājumu karšu dati rāda daudz sparīgāku maksājumu kāpumu ar Latvijā izdotām kartēm par tēriņiem pārējās Eiropas Savienības valstīs nekā iekšzemē (gada pieauguma temps), un atšķirība ir pietiekami liela, lai nebūtu izskaidrojama ar inflācijas atšķirībām starp valstīm. Šie tēriņi atspoguļojas importā, kas matemātiski samazina IKP.

Būtisks kritums ceturkšņa laikā kultūras un sporta preču mazumtirgotāju apgrozījumā, iespējams, saskan ar ne primārām vajadzībām ieplānotu līdzekļu novirzīšanu atpūtai un tēriņiem ārvalstīs. Neliels kritums vērojams arī atsevišķu ar mājokļa labiekārtošanu un remontu saistīto preču mazumtirdzniecībā, kas, iespējams, nedaudz mainīsies tuvākajos ceturkšņos, jo pamazām aug mājsaimniecību kreditēšana, tostarp mājokļa iegādei. Vienlaikus Eiropas Komisijas jaunākajās patērētāju aptaujās līdz jūnijam nav iezīmējušies izteikti lielu pirkumu plāni tuvākā gada laikā. 2. ceturksnī visai manāmi sarucis reālais apgrozījums arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas tirdzniecībā.

Cik ilgi izaugsme varētu būt prombūtnē? Pēdējos mēnešos nostiprinājusies mājsaimniecību uzkrāšanas tendence, kas veidojas ienākumu pieauguma un zemas inflācijas apstākļos, vienlaikus vēl saglabājoties uzkrāšanai pievilcīgām procentu likmēm. Ja augsta inflācija apgrūtina patēriņa un investīciju lēmumu pieņemšanu (grūti salīdzināt cenas un izmaksas; neracionāls patēriņš bailēs zaudēt uzkrājumu vērtību u.tml.), tad šobrīd, zemas inflācijas apstākļos, zināms patēriņa inertums varētu veidoties, kamēr tiek sagaidīts straujāks, būtiskāks procentu likmju samazinājums.

Ārējā vidē līdzās jau agrākajiem ģeopolitiskajiem saspīlējumiem par nenoteiktības līmeni īpaši rūpējas Francija un ASV – ar attiecīgi jau notikušām parlamenta un gaidāmām prezidenta vēlēšanām –, liekot tirgus dalībniekiem minēt iespējamo ietekmi uz ārpolitiskajām attiecībām un ekonomisko attīstību. Šādas norises neveicina ilgtermiņa investīciju aktivitāti, un arī Latvijā, par spīti diskusijām par lielu infrastruktūras objektu finansēšanas grūtībām, tuvākajā laikā virzība uz valdības nospraustajiem investīciju mērķiem varētu būt noteiktāka un mazāk peldoša nekā privāto investīciju redzējums. Lēnīgs ārējais pieprasījums vēl arvien bija jūtams aprīlī – maijā apstrādes rūpniecības un eksporta rādītājos.

Precīzāk 2. ceturkšņa ekonomisko attīstību būs iespējams izprast augusta beigās, līdz ar izvērsto IKP datu publicēšanu. Pilnīgāki dati gan nenozīmē, ka no sašļukušā suflē uzpūtīsies kas gaisīgāks. Lai gan nenoticis IKP pieaugums var nebūt jāuztver ar tikpat lielu nopūtu kā nepadevusies raža, tomēr neizdevusies gaidītā izaugsme nav arī dzīve jaunā realitātē. Sabiedrības vajadzību nodrošināšana, cienot vidi, dabas resursu atjaunošanās iespējas un iespēju vienlīdzību visā pievienotās vērtības radīšanas ķēdē, ir būtisks izaicinājums ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai. Latvija patlaban ir starp tām valstīm, kuras dzīvo tā, it kā pasaules rīcībā būtu vismaz divu planētu resursi, un kopumā pārsniedz planētas iespēju robežas lielākā apmērā nekā, piemēram, Vācija vai Francija, arvien nebūdama t.s. droša un taisnīga vide[1].