Darba ražīguma kāpums un inflācijas kritums ceļ vidējās algas pirktspēju

Vidējās algas pirktspēja šā gada 3. ceturksnī turpināja pieaugt, gada laikā palielinoties par 1.9%. CSP dati liecina, ka latu izteiksmē vidējā alga bija par 3.6% augstāka nekā pirms gada, - ne par gramu vairāk kā pirmajā pusgadā. Tādējādi algas dinamika uzskatāma par stabilu (sk. attēlu) un ir saskaņā ar iepriekš prognozēto. Algas pirktspējas pieaugumu galvenokārt noteica sarūkošā inflācija - patēriņu cenu kāpums, kas pirms gada bija 4.5%, šā gada 3. ceturksnī samazinājās līdz 1.7%.

Sabiedriskajā sektorā algas kāpums ir salīdzinoši straujāks (5.2%) un ceturkšņa laikā nedaudz paātrinājies, kas daļēji saistāms ar skolotāju algas kāpumu kopš šā gada 1. septembra. Turpretī privātajā sektorā vidējās algas kāpums kļuvis lēnāks (2.8%), ko acīmredzot ietekmēja prāvs nodarbinātības pieaugums šā gada 3. ceturksnī: jaunpieņemto darbinieku atalgojums varētu būt zemāks par vidējo uzņēmumā. Kopumā algas kāpums ir samērojams ar darba ražīguma pieaugumu, tādējādi neradot bažas par cenu stabilitāti.

2013. gadā algas kāpums varētu nedaudz paātrināties uz darba ražīguma pieauguma pamata. Noturīga darba ražīguma celšana ir pamats ilgtspējīgam un tautsaimniecības konkurētspēju negraujošam atalgojuma palielinājumam, kas tika novērots jau kopš 2010. gada sākuma. Pirms tam notikusī korekcija neilgtspējīgu (no produktivitātes atrauto) algas kāpuma daļu bija jau "noēdusi", un tas bija nepieciešamais pamats tautsaimniecības konkurētspējas un nodarbinātības kāpuma atgūšanai. Jāatzīmē, ka, lai gan darbaspēka trūkums patlaban vērojams vairākās nozarēs, tas galvenokārt attiecas uz augsti kvalificētiem darbiniekiem un tādēļ neizpaužas vispārīgā atalgojuma kāpumā, kas būtu atrauts no produktivitātes.

Bruto vidējā mēneša darba samaksa (par pilno slodzi), Ls (sezonāli izlīdzināti dati)

Avots: CSP dati, autora aprēķins