Darba samaksas kāpumu pēc “uzrāviena” 3. ceturksnī bremzēs ieilgusī Covid-19 krīze

Straujāks darba samaksas kāpums 3. ceturksnī vērojams privātajā sektorā. Tas liecina, ka uzņēmumi jutušies samērā droši, to parāda arī uzņēmumu aptauju dati. Lielākais pozitīvais devums privātā sektora darba samaksas kāpumā bijis tādām nozarēm kā ieguves rūpniecība un  informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), kas uzrāda stabilu atalgojuma pieaugumu. Vidējās darba samaksas kāpumu noteicis arī darbinieku skaita samazinājums zemāk atalgotajās nozarēs.

Lielākās darba samaksas svārstības šogad piemeklējušas sektorus, kuros darba samaksa jau pirms Covid-19 satricinājuma bija starp zemākajām. Darbības ierobežojumu rezultātā pavasarī atalgojums samazinājās gan izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, gan mākslas un izklaides, kā arī transporta nozarē. Vidējā darba samaksa mākslas un izklaides nozarē 3. ceturksnī atguvusies pēc krituma, iedzīvotājiem realizējot pavasarī atlikto vai neiespējamo patēriņu. Tomēr gada griezumā mērenāks kritums turpinājies izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī transporta nozarē. Tāpat jāpiebilst, ka ēdināšanas nozarē “uz rokas” saņemtais atalgojums varētu būt samazinājies vēl vairāk, iedzīvotājiem piesardzības un pašu ienākumu krituma dēļ esot mazāk dāsniem ar dzeramnaudām.

Covid-19 otrais vilnis un ar to saistītā ārkārtējā situācija kā bumerangs nāk atpakaļ, mērķējot uz jau iepriekš skartajām nozarēm.

Samazinoties atalgojumam šajās nozarēs, palielināsies jau tā ievērojamā vidējās darba samaksas atšķirības dažādās tautsaimniecības nozarēs. Gaidāms, ka otrā viļņa un uzņēmējdarbības aktivitātes ierobežojumu ietekmē nostrādāto stundu un nodarbināto skaits samazināsies. Lēšams, ka ekonomiskajai aktivitātei pandēmijas otrā viļņa ietekmē sarūkot un uzņēmumu finansiālajai situācijai pasliktinoties, darba samaksas pieauguma temps gada izskaņā bremzēsies. Tiesa, valsts atbalsta pasākumu klāsts, kas pieejams iedzīvotājiem, tiks paplašināts. Dīkstāves pabalstam pievienotas algu subsīdijas, kas paredzētas, lai kompensētu darbinieka ienākumu kritumu darba stundu samazinājuma dēļ daļējas dīkstāves gadījumā. Tas īslaicīgas ārkārtējās situācijas gadījumā stabilizēs situāciju darba tirgū un palīdzēs saglabāt ienākumus strādājošajiem.

Raugoties nedaudz tālākā nākotnē, no vienas puses, darba samaksas pieaugamu nākamgad bremzēs vājāka ekonomiskā aktivitāte un liels darbaspēka piedāvājums. No otras puses, mediķu un pedagogu algu kāpums, kā arī minimālās algas palielināšana radīs spiedienu uz algām. Minimālās algas kāpums gan varētu negatīvi ietekmēt nodarbinātību reģionos, kur vidējā alga ir zemāka, piemēram, Latgalē, kā arī līdz šim no Covid-19 cietušajās nozarēs ar lielu minimālās algas saņēmēju skaitu.