Darba tirgū gads sācies labi, tomēr nodarbinātības pieauguma tendences var apstāties

Prognozējams gan, ka darba tirgus attīstību šajā gadā ietekmēs tautsaimniecības izaugsmes samazināšanās, kas novērojama jau 1. ceturksnī.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis saglabājas nemainīgs un samazinājās par 1.3 procentpunktu, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni. Savukārt nodarbinātības līmenis samazinājās par 0.3 procentpunktiem pret iepriekšējo ceturksni un palielinājās par 0.9 procentpunktiem gada laikā. 

Ierasti 1. ceturksnī samazinās nodarbināto un palielinās darba meklētāju skaits, kas skaidrojams ar sezonālo darbu samazināšanos ziemas mēnešos. Papildu tam šī gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijas IKP samazinājās par 0.3%. Tas lika domāt, ka nodarbinātība un bezdarbs varētu atspoguļot ekonomiskās aktivitātes vājināšanos.  

Tomēr dati liecina, ka darba tirgus vēl nav reaģējis uz tautsaimniecības sabremzēšanos un ir saglabājies pieprasījums pēc darbaspēka. Ekonomikas aktivitātes samazināšanās varētu mazināt pieprasījumu pēc darbaspēka, tomēr turpmākās nodarbinātības izmaiņas noteiks uzņēmumu vērtējums par nākotnes izaugsmi.

2018. gadā pieauga to darba devēju skaits, kas darbaspēka trūkumu min kā būtisku izaugsmes ierobežotāju. Ja pieprasījums pēc darbaspēka turpmākajos mēnešos nesamazināsies, atrast sezonas darbiniekus 2019. gada vasaras mēnešos varētu būt izaicinošāk nekā līdz šim, jo nodarbināti tiek arvien vairāk no darbspējas vecuma cilvēkiem - 2019. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 903.6 tūkstoši jeb 64.4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5.6 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada. 

Līdz ar to darbaspēka pieejamības aktualitāte, visticamāk, nekur nepazūd. Pēdējo gadu laikā darba attiecībās iesaistās gan arvien vairāk bezdarbnieku, gan cilvēki, kas nav bijuši ekonomiski aktīvi (piemēram, pensionāri). 

Lai gan darba tirgū joprojām ir pieejami aptuveni 67 tūkstoši darba meklētāju, tieši ekonomiski neaktīvie darbspējas vecuma iedzīvotāji ir tie, kas pie darbaspēka pieprasījuma pieauguma vairāk iesaistās darba tirgū. Gada laikā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 2.7 tūkstošiem jeb 0.6%. Tas skaidrojams ar reģionālām un strukturālām atšķirībām starp bezdarbu un darba vietām– visvairāk bezdarbnieku ir Latgales reģionā, savukārt brīvās darbavietas ir citviet. Līdzīga problēma vērojama arī ar nepieciešamajām prasmēm – darba devējam ir vienkāršāk piesaistīt no sava reģiona cilvēku, kurš līdz tam nemaz nav domājis strādāt, nekā darba meklētāju no cita reģiona. Līdz ar to bezdarba turpmākai mazināšanai ir jārisina ģeogrāfiskās un prasmju nesakritības problēmas.

Jāņem vērā, ka darba meklētāju skaits samazinās un brīvie darbinieki tiek "izķerti" – lai gan ilgstošo bezdarbnieku skaits gada laikā saruka par 2.2 tūkstošiem, to īpatsvars bezdarbnieku vidū palielinājās par 4.3 procentpunktiem. Tādēļ katru nākamo darba meklētāju, īpaši ilgstošu bezdarbnieku, iesaistīt darba tirgū būs arvien grūtāk, jo būs nepieciešami lielāki ieguldījumi tā prasmju pilnveidošanā vai atalgojumā, lai kompensētu šim cilvēkam ar mobilitāti saistītos izdevumus. 

Kā risinājums darbinieku trūkumam minamas arī tehnoloģiskās inovācijas, kas ļautu samazināt darbaspēka iesaisti ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesos. Tādējādi izdarīt vairāk – gan ražošanā, gan pakalpojumu sniegšanā – varētu arī ar pieejamo darbaspēku. Turklāt produktivitātes celšana konkurētspējas saglabāšanai uzņēmumiem ir aktuāla neatkarīgi no darbaspēka pieejamības.