Darba tirgū uzlabojums lēns, bet mākslīgi to paātrināt nedrīkst

Faktiskais bezdarbs kopš 2013. gada vidus ir stabilizējies nedaudz virs 11% (2014. gada 1. ceturksnī – 11.9%) līmenī. Tas, visticamāk, ir tuvu šā brīža bezdarba dabiskajam rādītājam – bezdarbam, kas savienojams ar zemu un prognozējamu inflāciju.

Iespējams, kādam var likties, ka, ja patēriņa cenu pieaugums ir zems, tad līdz bezdarba dabiskajam līmenim vēl ir tālu un bezdarbu var mazināt straujāk - ar "gāzi grīdā" politiku.

Tomēr, pirmkārt, inflācijas dinamika mēdz atspoguļot tautsaimniecības attīstību ar novēlojumu; otrkārt, tautsaimniecības attīstību raksturojošā inflācijas daļa - pamatinflācija - lēnām pieaug un ir augstāka par kopējo inflāciju. Tādējādi, lai bezdarba kritums būtu ilgtspējīgs un neradītu spiedienu uz inflāciju, bezdarba kritumam jābalstās nevis uz pieprasījuma stimulēšanu, bet uz nesabalansētību mazinājumu starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu – darba prasmju, profesiju, nozaru, reģionu attīstības, nodokļu sloga uz darba ienākumiem samazināšanas utml. veidā. Tā kā šīs process nevar notikt ātri, strauju bezdarba kritumu, kāds bija vērojams no 2010. gada vidus līdz 2013. gada vidum, vairs neredzēsim. Lēns nodarbinātības kāpums (2014. gada 1. ceturksnī – par 0.2% gada laikā) vēl varētu turpināties – galvenokārt uz līdzdalības līmeņa pieauguma rēķina. Pirmkārt, nākamajos gados iedzīvotāju vecuma struktūra mainīsies par labu kohortām (iedzīvotāju vecuma grupām) ar augstāku ekonomisko aktivitāti. Piemēram, jauniešiem 15-24 vecumā raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte un šīs kohortas īpatsvars turpinās sarukt. Savukārt 25-34 gadu vecuma iedzīvotājiem ir raksturīga augsta ekonomiskā aktivitāte un šīs kohortas īpatsvars pieaugs. Otrkārt, turpinās pieaugt augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars iedzīvotāju skaitā, un, jo labāka ir izglītība, jo augstāka ir ekonomiskā aktivitāte. Treškārt, 62+ gadu vecuma grupā ekonomiskā aktivitāte var pieaugt pakāpeniskās pensijas vecuma paaugstināšanas un veselīgas dzīves ilguma kāpuma dēļ.

Tomēr nodarbinātības kāpumu bremzēs gan iedzīvotāju skaita, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara kritums. Pozitīvā ziņa – iedzīvotāju skaita kritums kļūs arvien lēnāks, un negatīvs migrācijas saldo arvien tuvosies nullei.