Darba tirgus atkopjas ne tikai uz papīra

Straujš reģistrētā bezdarba samazinājums turpinās otro mēnesi pēc kārtas, reģistrētā bezdarba līmenim 2011. gada maijā sarūkot par 0.7 procentu punktiem (līdz 13.2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Tādējādi bezdarbs šogad mazinās straujāk nekā pērn, kā arī citos pēckrīzes periodos pēc valsts neatkarības atjaunošanas. 

Strauju bezdarba mazināšanos pavasara un vasaras mēnešos daļēji nosaka sezonālie darbi, bet fundamentālu faktoru ietekmi dati uzskatāmi atspoguļo ilgākā laika posmā. Salīdzinot ar reģistrētā bezdarba vēsturiski augstāko līmeni 2010. gada martā, tas krities par 4.1 procentu punktu, bezdarbnieku skaitam sarūkot gandrīz par ceturtdaļu (līdz 149.6 tūkst.), pirmo reizi 20 mēnešu laikā samazinoties zem 150 tūkst. atzīmes. 

Cilvēku skaits, kam bezdarbnieka statuss piešķirts no jauna, 2011. gada aprīlī un maijā svārstījās ap 9 tūkst. mēnesī, kas ir tuvs 2004. – 2005. gadu vidējam rādītājam. Tādējādi var uzskatīt, ka ir beidzies 2.5 gadu ilgais periods, kad darba tirgu raksturoja darbinieku skaita mazināšana jeb darbinieku atlaišana, un patlaban personāla rotācija atbilst vēsturiski vidējam līmenim. 

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistros maija beigās bija 3.7 tūkst. brīvo darba vietu, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 30 mēnešu laikā. 2011. gada pavasarī pirmo reizi kopš perioda, kad izteikti trūka darbaspēks (tautsaimniecības pārkaršanas gados), darba devēju NVA sniegtajā informācijā plānotais darbinieku skaita pieaugums pārsniedza plānoto atlaižamo darbinieku skaitu. Tas atspoguļo gan pieprasījuma pieaugumu pēc darba rokām, gan uzņēmēju bažas par to, ka bezdarba mazināšanās situācijā viņi nespēs iegūt darbības paplašināšanai nepieciešamos darbiniekus – tādējādi uzņēmumi laicīgi vēršas NVA, lai atrastu gatavus speciālistus vai spētu tos laikus sagatavot. 

Jāatzīmē, ka reģistrētā bezdarba samazinājums notiek vienlaikus ar faktiskā bezdarba samazinājumu, ko apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Nodarbināto skaits pieaug pēc visiem pieejamiem statistiskiem avotiem (CSP darbaspēka apsekojums, uzņēmumu apsekojums, nacionālie konti, Valsts Ieņēmumu dienesta dati). Tas izgaisina bažas par to, ka darba tirgus atkopšanās notiek vien uz papīra un ka bezdarbnieku skaits NVA reģistros sarūk vien tāpēc, ka piemēram, darba meklētāji pārstājuši reģistrēties NVA.