Darba tirgus sniegums 2014. gadā - bezdarba un nodarbinātības kritums

Lai arī pagājušajā gadā bezdarba līmenis samazinājies, šis krituma temps ekonomikas sabremzēšanās apstākļos pakāpeniski rūk. Sagaidāms, ka šogad bezdarba kritums būs līdz 0.5 procenta punktiem.

Atbilstoši mūsu pirms gada izteiktām prognozēm, bezdarba līmeņa kritums Latvijā 2014. gadā būtiski palēninājās – līdz 1.1 procentu punktam (no 11.9% līdz 10.8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Tas ir likumsakarīgi, jo bezdarba cikliskā komponente, kas nodrošināja teju divkāršu bezdarba kritumu 2010. - 2013. gadu periodā, ir izsmelta, savukārt strukturālā komponente nevar samazināties ātri. Turklāt gada beigās bezdarba kritumu piebremzēja tautsaimniecības attīstības tempu palēnināšanās.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati, kas atspoguļo gan formālo, gan neformālo ekonomiku, norāda uz nodarbinātības kritumu 2014. gadā. Daļēji tas varētu atspoguļot metodoloģijas pārmaiņas (2013. gadā darbaspēka apsekojums pamatojās uz darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu gada sākumā, savukārt 2014. gadā tas tika aktualizēts katru ceturksni), daļēji - iedzīvotāju skaita kritumu un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara sarukumu, ko nespēj kompensēt lēns līdzdalības līmeņa kāpums un bezdarba samazinājums. Tajā pašā laikā tas varētu liecināt par ēnu nodarbinātības kritumu, darba vietu skaitam valstī pieaugot. Oficiālo ekonomiku atspoguļojošie statistisko datu avoti (CSP uzņēmumu apsekojuma dati par aizņemto darba vietu skaitu; Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu, kas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) joprojām uzrāda nodarbinātības kāpumu.

Pašlaik darbu aktīvi meklē 10.2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – nedaudz mazāk nekā vidēji eiro zonā. Sagaidāms, ka šogad bezdarba kritums būs vēl mazāks nekā pērn un varētu nesasniegt 0.5 procentu punktus. Straujākā par iepriekš prognozēto tautsaimniecības atdzišana un pārliecības līmeņa krituma situācijā uzņēmēji varētu ieņemt nogaidošu pozīciju attiecībā uz uzņēmējdarbības paplašināšanu. To apstiprina arī operatīvā statistika – reģistrētā bezdarba līmeņa mēneša kāpums 2015. gada janvārī (par 0.5 procentpunktiem) bija lielāks par ierasto pieaugumu sezonalitātes dēļ. Šādos apstākļos ēnu ekonomikas legalizācija var kavēties, kas aktualizē piesardzības principu budžeta ieņēmumu plānošanā (budžeta ieņēmumos šogad ieplānoti aptuveni 50 milj. eiro uz ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina, ko tādā apjomā var arī nesasniegt).