Darba tirgus – stiprs, vājš vai nekustīgs?

Neskatoties uz ekonomiskās situācijas uzlabojumu mazumtirdzniecībā un rūpniecībā 2024. gada nogalē, darba tirgū vērojams neliels atslābums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis pieauga līdz 6.9 %, kas sakrīt ar 2024. gada līmeni.

Pakalpojumu nozarē saglabājas visaugstākais optimisms par nodarbinātību tuvākajos mēnešos[1], par ko liecina arī darba devēju aktīvāka vakanču publicēšana šajā nozarē[2], neskatoties uz zemāku darbaspēka trūkumu nekā būvniecībā un rūpniecībā 2024. gada beigās. Taču augstāks darbaspēka trūkums un zemākas nodarbinātības gaidas rūpniecībā un būvniecībā var norādīt uz strukturālām nepilnībām darba tirgū, proti, uzņēmums nevar atrast kandidātu ar atbilstošām prasmēm.

Kopumā nodarbinātības gaidu kritums šā gada janvārī norāda uz to, ka uzņēmēji paliek piesardzīgi un turpina konsolidēt savus resursus, ko var novērot arī citos statistikas datos. Piemēram, ja notiek mazāk ekonomiskās darbības, lai ietaupītu uz darbaspēka izmaksām, uzņēmumi samazina nodarbināto skaitu. Lai saglabātu elastību, uzņēmumam ir iespēja aktīvāk samazināt tieši pilnā laika nodarbinātību, kad tas ir izdevīgi, ņemot vērā obligātās minimālās sociālās iemaksas[3] (skatīt attēlu).  Uz kopumā nemainīgām darbaspēka pieprasījuma tendencēm 2024. gada nogalē norāda arī vakanču dati – lai arī jaunās vakances decembrī nedaudz pieauga, vakanču kopējais skaits saglabājas stabils[4].

Lai arī pēdējie dati pagaidām neliecina par būtiskām pārmaiņām darba tirgū, uzlabojumi var iestāties ar novēlojumu pēc ekonomiskās izaugsmes atsākšanās, kura ir prognozējama šogad. Tiklīdz stabilizēsies ārējā vide un pieaugs ārējais pieprasījums, eksportējošie uzņēmumi sāks gan pielietot uzkrātās darbaspēka rezerves, gan meklēt jaunus darbaspēka resursus, pat neskatoties uz joprojām strauju darbaspēka izmaksu kāpumu.