Darbaspēka apsekojuma dati apliecina tālāku darba tirgus atlabšanu

Faktiskais bezdarba līmenis jeb darba meklētāju īpatsvars 2011. gada 2. ceturksnī samazinājās piekto ceturksni pēc kārtas, sasniedzot 16.2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Nodarbināto skaits gada laikā pieaudzis par 3.3% (jeb par 30.5 tūkst.), un šie dati atspēko runas par "jobless recovery" jeb ekonomikas atlabšanu bez jaunu darba vietu radīšanas Latvijā. Pilna laika strādājošo skaits pieaudzis vēl straujāk (par 3.7%): arvien vairāk cilvēku, kuru darba slodze krīzes laikā tika samazināta, atgriežas pie pilnas slodzes darba. Vidējais darba nedēļas ilgums pamatdarbā gada laikā pieaudzis līdz 38.5 stundām, kas gan joprojām ir zemāks par ekonomikas pārkaršanas gadu rādītāju – vairāk par 40 stundām. Blakus darbā nodarbināto skaits joprojām ir tuvs vēsturiski zemākajam līmenim.

Pakāpeniski mazinās ne vien darba meklētāju īpatsvars, bet arī slēptais bezdarbs: cilvēku skaits, kas nemeklē darbu tādēļ, ka zaudējuši cerības to atrast (un līdz ar to arī netiek iekļauti darba meklētāju skaita statistikā), sarucis līdz 37.9 tūkst.

Raugoties pa vecuma grupām, augstākais darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū saglabājas starp jauniešiem (15-24 gadi) – 32.2%. Tā kā lielākā daļa jauniešu nav ekonomiski aktīvi, jo mācās, aprēķinu rezultātā varam secināt, ka darbu meklē 12.7% no visiem jauniešiem, kas ir līdzīgs īpatsvars citu vecuma grupu rādītājiem. Tātad bezdarbs jauniešu vidū nav izplatīts vairāk kā citās vecuma grupās.

Bezdarba līmenis nozīmīgi atšķiras atkarībā no izglītības līmeņa, un tas galvenokārt apliecina strukturālo bezdarbu. No augstāko izglītību ieguvušiem ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem darbu meklē vien 7.7%, bet pamatizglītību ieguvušo vidū šis rādītājs ir 27.2%. Turklāt tikai trešdaļa no pamatizglītību ieguvušajiem ir ekonomiski aktīvi: tātad tikai ceturtā daļa no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem ar pamatizglītību ir nodarbināta. Augstāko izglītību ieguvušo vidū šis rādītājs pārsniedz trīs ceturtdaļas.