Darbaspēka izmaksas pērn jūtami samazinājušās

Darbaspēka izmaksas uz vienu nostrādāto stundu 2009. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, saruka par 12.5%. Tas nedaudz pārsniedz stundas darba samaksas gada kritumu (12.1%), jo straujāk par darba samaksu samazinājušās darba dēvēju brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas, slimības lapu apmaksas izdevumi, kā arī pabalsti darbiniekiem.  

Jāatzīmē, ka algas devums darba samaksas fonda kritumā arvien pieaug, liecinot, ka algas ir elastīgākas, nekā varēja spriest no iepriekšējo ceturkšņu rādītājiem. Kopumā minētajā laikā darba samaksas fonds samazinājies par 35%, un stundas darba samaksas devums tā kritumā veidoja jau 46%. Savukārt nostrādāto stundu krituma devums, kas ietver gan atlaišanas, gan darba nedēļas ilguma samazinājumu, saruka līdz 54%.

Stundas algas devuma darba samaksas fonda kritumā pieaugums saistāms ar to, ka stundu algas dinamika parasti atpaliek no  ekonomikas aktivitātes pārmaiņām. Turklāt algu kritumu 2009. gada 4. ceturksnī paātrināja nodarbinātības struktūras pārmaiņu efekts. Sākotnēji, uzņēmējiem atlaižot mazāk kvalificētus un mazproduktīvus darbiniekus, pieauga augsti kvalificētu darbinieku īpatsvars nodarbinātībā, tādēļ palielinājās arī augstāku algu saņēmēju īpatsvars. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu šis efekts 2009. gadā palielināja vidējās algas gada pieauguma tempu tautsaimniecībā kopumā par 1-2 procentu punktiem. Tomēr gada beigās minētā efekta nozīme saruka, kas veicināja stundu algas gada krituma paātrinājumu un līdz ar to arī stundu algas devuma pieaugumu darba samaksas fonda dinamikā.

Lai gan jau pašlaik pieejamie dati par 2009. gadu uzrāda algu elastības pieaugumu, tomēr sagaidāms, ka nākamajos ceturkšņos stundu algas ieguldījums darba samaksas fonda kritumā varētu vēl palielināties. Tādējādi pašreizējie dati vēl neļauj novērtēt algu elastības patieso apmēru Latvijā.