Decembrī būtiski audzis naudas daudzums apgrozībā

2009. gada decembrī turpināja kāpt  naudas daudzums apgrozībā - naudas rādītājs M3 palielinājās par 3.9%. Līdztekus būtiski sarukušajai nenoteiktībai par ekonomikas tālāko virzību līdz ar 2010. gada budžeta apstiprināšanu, naudas agregātus pozitīvi ietekmēja arī sezonāli faktori: valdības tradicionālais izdevumu pieaugums gada nogalē, kā arī pievilcīgs procentu likmju piedāvājums (mājsaimniecību termiņnoguldījumiem latos vidējā svērtā procentu likme decembrī sasniedza 11.4%). Svētku sezonas ietekmē nozīmīgi auga skaidrās naudas pieprasījums (par 4.3%).

Noteicošā palielinošā ietekme uz naudas daudzumu apgrozībā bija iekšzemes noguldījumu kāpumam (par 4.6%), būtiski augot latu un mērenāk - eiro noguldījumiem. Līdzīgā mērā auga gan mājsaimniecību (par 4.5%), gan uzņēmumu (par 4.7%) noguldījumi. Vēl straujāks mēneša laikā bija banku piesaistīto nerezidentu noguldījumu kāpums (+7.6%). Iekšzemes noguldījumu kāpums decembrī bija straujākais pēdējo divu gadu laikā, līdz ar to pirmo reizi kopš 2008. gada oktobra atjaunojoties pozitīvam noguldījumu gada pieauguma tempam (+1.7%).

Decembrī turpinājās privātajam sektoram izsniegto kredītu kritums (-1.5%), joprojām norādot uz banku piesardzīgo attieksmi pret kreditēšanu kredītportfeļa kvalitātes krituma apstākļos, kā arī zemo iekšzemes pieprasījumu. Kreditēšanas jomā samazinājās gan uzņēmējiem izsniegto komerckredītu atlikums, gan vienlaikus saglabājās arī mērens mājsaimniecībām izsniegto mājokļa un patēriņa kredītu kritums. Tomēr industriālo kredītu portfelis saglabājās stabils, liecinot par to, ka uzņēmējdarbības attīstībai pieejamo kredītresursu apjoms tiek skarts mazākā mērā.

Paredzams, ka sekmīgi turpinot aizsāktās reformas un savlaicīgi sākot darbu pie 2011. gada budžeta izstrādes, valdības saņemto ārvalstu resursu pakāpeniska izmantošana budžeta izdevumu veidā sekmēs naudas daudzumu apgrozībā arī šogad, bet kredītu izsniegšanu varētu veicināt jau iepriekšējā gada nogalē aizsākusies eksportspējīgo nozaru izaugsme.