Decembrī sezonāli strauji audzis naudas piedāvājums

2010. gada decembrī apgrozībā esošās naudas apjoma kāpums turpinājās, sasniedzot augstāko mēneša pieauguma rādītāju kopš iepriekšējā gada decembra. Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, mēnesī pieauga par 3.5%. Straujo pieaugumu gan sekmēja sezonalitātes faktors, un M3 gada pieauguma temps pat nedaudz samazinājās, veidojot 11.5%.

Naudas piedāvājumu decembrī būtiski stimulēja valsts budžeta izdevumu un deficīta sezonāli augstais līmenis, palielinot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību banku kontu atlikumus. Uzņēmumu noguldījumus pozitīvi iespaidoja arī ražošanas un eksporta kāpums, kā arī augošais mājsaimniecību patēriņš, kuru varēja stimulēt gaidāmais patēriņa nodokļu kāpums. Līdz ar to gada pēdējā mēnesī iekšzemes noguldījumu kopapjoms pieauga par 4.3%, uzņēmumu noguldījumu pieaugumam (+6.7%) būtiski apsteidzot mājsaimniecību noguldījumu kāpumu (+2.2%). Noguldījumu kāpums, gan neliecināja par uzkrājumu veidošanas tendences nostiprināšanos, jo praktiski pieauga tikai likvīdais noguldījumu uz nakti segments, kā arī skaidrās naudas pieprasījums, savukārt mājsaimniecību termiņnoguldījumi pat saruka.

Jau ilgstoši vērojamā kredītu samazinājuma tendence turpinājās arī decembrī – iekšzemes kredītu atlikums saruka par 1.6%, savukārt kredītu gada kritums sasniedza 8.3% līmeni. Piesardzīgāka bija banku attieksme pret uzņēmumiem – tiem izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 2.4%, bet mājsaimniecībām izsniegto – tikai par 0.5%, tostarp pēc ilgāka pārtraukuma saistībā ar iedzīvotāju tēriņu kāpumu nedaudz palielinoties patēriņa kredītu atlikumam.

Turpmākie mēneši, īpaši janvāris, varētu parādīt sezonālu naudas rādītāju sarukumu, ko, iespējams, pastiprinās patēriņa vājināšanās, stājoties spēkā nodokļu likmju palielinājumam. Gada sākumā zemāka varētu būt arī fiskālā ietekme uz naudas piedāvājumu. Pretrunīgās valsts parāda krīzes ietekmētās pieprasījuma tendences eiro zonā un nodokļu sloga pieaugums iekšzemē atvirzīs arī konkurētspējīga kredītu pieprasījuma atjaunošanos. Vienlaikus ekonomisko aktivitāti un kredītu ieplūdi atsevišķās nozarēs varētu veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugums.