Deflācija mazinās administratīvi regulējamo cenu ietekmē

Jūlijā gada deflācija nokrita līdz 0.6%, taču cenu līmenis zem iepriekšējā gada līmeņa joprojām bija lielākajai daļai patēriņa groza - 62.2% preču un pakalpojumu. Deflācijas mazināšanos turpināja noteikt pasaules energoresursu cenu dinamika un dārzeņu cenas, kas aug nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē. Vislielākais kritums saglabājas pakalpojumu cenām zemā pieprasījuma dēļ - tās bija par 4.8% zemākas nekā pirms gada.

Cenu kāpumu mēneša laikā par 0.2 procentu punktiem izraisīja kāpjošie dabasgāzes tarifi. Cenas kāpušas arī pārtikas produktiem, bet kritums vērojams galvenokārt apģērbiem un apaviem sezonas atlaižu dēļ.

Dabasgāzes tarifiem mēnesī pieaugot par 31.5%, administratīvi regulējamo cenu līmenis mazināja gada deflāciju par 1.1 procentu punktu. Deflācijas kritumu veicināja arī dārzeņu cenu kāpums, kurš novērojams visu šī gada pirmo pusi - dārzeņu cenas gada laikā pieaugušas par 35.9%. Arī šo cenu pārmaiņu ietekme uz deflācijas kritumu ir liela - jau 0.4 procentu punkti. Neliels mēneša kāpums fiksēts arī degvielas cenām, tādējādi tās bija par 11% augstākas nekā pirms gada un par 0.6 procentu punktiem mazināja gada deflāciju.

Tāpat kā daudzviet pasaulē arī Latvijā energoresursu cenu kāpums rada inflācijas spiedienu, mūsu gadījumā ievērojami mazinot kopējo cenu kritumu. Pārtikas cenas kāpinās lauksaimniecībai nelabvēlīgie laika apstākļi un to ietekme uz ražu Latvijā un arī citviet pasaulē, īpaši Krievijā. Tomēr paralēli turpināsies joprojām krītošo darbaspēka izmaksu un zemā iekšzemes pieprasījuma ietekme, kas kādu laiku uzturēs cenu kritumu, īpaši pakalpojumiem.