Deflāciju 2010. gadā pamatā noteica pakalpojumu cenu pārmaiņas

Patēriņa cenu vidējais līmenis 2010. gadā kopumā bija par 1.1% zemāks nekā gadu iepriekš. To lielā mērā sekmējis zemais iekšzemes pieprasījums un ražošanas izmaksu kritums: samazinoties darbaspēka izmaksām, kā arī augot darba ražīgumam, uzņēmumiem bija iespējams atbildēt uz pieprasījuma kritumu ar zemākām cenām.

Tomēr aktīvie ekonomikas atdzīvināšanas pasākumi pasaules lielākajās tautsaimniecībās jau kopš pagājušā gada sākuma ir kāpinājuši cenas pasaulē, kas, protams, atspoguļojies arī Latvijas patēriņa cenās. Pasaules naftas cenu kāpums nozīmīgi ietekmējis degvielas cenas – tās par 14.6% pārsniedza 2009. gada līmeni, kad pasaules naftas cenas atradās zemākajā punktā pēdējo piecu gadu laikā. Pieauguši arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi. Pasaules cenas kāpinājušas arī neapstrādātās pārtikas, īpaši dārzeņu cenas. Savukārt stabils cenu kritums bijis tām preču un pakalpojumu grupām, kuras nozīmīgi ietekmējis darbaspēka izmaksu kritums un pieprasījuma kritums Latvijā. Par spīti pārtikas cenu kāpumam pasaulē gada beigās vidēji zem iepriekšējā gada līmeņa bijušas apstrādātās pārtikas cenas. Visnozīmīgāk zemais iekšzemes pieprasījums ietekmējis pakalpojumu cenas, kas samazinājās arī gada beigās – pakalpojumu cenas 2010. gadā vidēji bija par 4.6% zemākas nekā iepriekšējā gadā.

2010. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri cenas turpināja pavisam nedaudz pieaugt –par 0.1%. Degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 4.0%, jo tās, kā gaidīts, nozīmīgi ietekmēja straujais naftas cenu kāpums pasaulē, kā ietekmi uz degvielas cenām Latvijā pastiprināja arī ASV dolāra vērtības kāpums. Pieaugušas cenas arī atsevišķām precēm, kurām, sagaidot PVN likmju kāpumu, cenu paaugstināšana veikta jau decembrī. Savukārt svētku atlaižu ietekmē samazinājušās cenas apģērbiem un apaviem. Gada inflācija pieaugusi līdz 2.5%, tomēr to pamatā noteicis zemās bāzes efekts, t.i., fakts, ka gadu iepriekš bija vērojams straujš cenu kritums.

Gaidāms, ka šajā gadā inflāciju visnozīmīgāk ietekmēs pievienotās vērtības nodokļu likmju pārmaiņas, kas stājušās spēkā janvārī. "Latvijas Gāze" janvārī samazinājusi dabasgāzes cenu, tādējādi mazinot gan gāzes, gan arī siltumenerģijas tarifus mājsaimniecībām, tomēr gaidāms, ka straujais naftas cenu kāpums pasaulē kāpinās energoresursu cenas Latvijā. Turpinājies arī pasaules pārtikas cenu pieaugums. Neskaidrība par eiro zonas valstu attīstību un no tās izrietošā eiro vērtības samazināšanās papildus palielinātu no ārpus eiro zonas importēto preču un izejvielu cenu kāpumu. Kaut gan piedāvājuma faktoru ietekmes dēļ gaidāms cenu pieaugums, prognozējams, ka šo pieaugumu turpinās ierobežot zemais pieprasījuma līmenis un gada otrajā pusē inflācija atsāks mazināties.