Degvielas cenas un sezonāli faktori bremzē patēriņa cenu mazināšanos

Latvijā tāpat kā citās Baltijas valstīs degvielas cenu kāpums martā nozīmīgi ietekmēja patēriņa cenu kopējā līmeņa pārmaiņas. Cenu mazināšanos martā bremzējuši arī sezonāli faktori: jaunu apģērbu un apavu kolekciju ienākšana, sezonas atlaižu beigšanās un sezonas dārzeņu un augļu sadārdzinājums. Patēriņa cenas salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0.5%.

Patēriņa cenu līmenis pēc straujā kāpuma sasniedza augstāko punktu tieši pirms gada - martā.  Pēc tam tas gandrīz nepārtraukti ir kritis, un šī gada martā ir par 3.9% zemāks nekā pirms gada. Uz pieprasījuma kritumu un arī darbaspēka izmaksu mazināšanos visnozīmīgāk reaģējušas iepriekš strauji kāpušās neregulējamo pakalpojumu cenas - tās martā bija par 8.0% zemākas nekā pirms gada. Cenas mazinājušās tuvu vai visās neregulējamo pakalpojumu grupās. Ievērojami kritušas cenas apdrošināšanas pakalpojumiem un ar tūrismu saistītiem pakalpojumiem, tāpat mazinājušās arī ēdināšanas, friziera u.c. pakalpojumu cenas. Neregulējamo pakalpojumu cenu kritumu nedaudz bremzēja cenu kāpums finanšu pakalpojumiem un pieaugoša studiju maksa.

Zemais pieprasījuma līmenis noteicis cenu kritumu arī daudzām precēm. Apavu un apģērbu cenas gada laikā kritušas vidēji par 8.2%. Ņemot vērā pārtikas produktu cenu kritumu pasaulē, gada laikā tās arī Latvijā vidēji mazinājušās par 5.1%, bet izteiktāks cenu kritums bijis piena produktiem un labības izstrādājumiem.

Pasaules tendenču ietekmē Latvijā pēdējā gada laikā ir ievērojami samazinājušās energoresursu cenas, piemēram, siltumenerģijas tarifi bija par 25.7% zemāki nekā pagājušā gada apkures sezonas beigās. Tomēr ziemas ilguma un auksto laikapstākļu dēļ iedzīvotāji tarifu kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ziemu izjuta mazāk.

Ar daudz mazāku laika nobīdi nekā administratīvi regulējamo energoresursu cenas uz pasaules energoresursu cenu dinamiku Latvijā reaģēja degvielas cenas. Tās pieaugušas ļoti strauji - gada laikā jau par 18.8% -, par 1.1 procentu punktu mazinot kopējo cenu līmeņa kritumu.

Sagaidāms, ka gada deflācija bāzes efekta ietekmē (salīdzinājums turpmāk būs ar arvien zemāku cenu līmeni) turpinās mazināties. Taču tas nenozīmē, ka cenu korekcija uz leju ir noslēgusies - vājais iekšzemes pieprasījums veicinās cenu kritumu visu šo gadu, un īpaši tas attiecas uz pakalpojumu cenām. Tādēļ gaidāms, ka patēriņa cenu līmeņa kritums būs vērojams līdz gada beigām, taču lēnāks par līdz šim prognozēto. Spiedienu uz patēriņa cenu kāpumu uzturēs pasaules energoresursu cenu kāpums. Balstoties uz uzņēmuma "Latvijas Gāze" publicētajiem tarifiem, rūpnieciskajiem patērētājiem jau aprīlī gaidāms nozīmīgs siltumenerģijas tarifu pieaugums, kura ietekmē kopējais cenu līmenis nākamajā mēnesi varētu pieaugt.