"Déjà vu" apstrādes rūpniecībā

Nozarē palielinās problēmas ar darbaspēka pieejamību, atsevišķās nozarēs jaudu noslodze sasniegusi vēsturisko maksimumu, un konkurētspējas saglabāšanai jo aktuālākas kļūst investīcijas, kas šobrīd nozarē ir zemā līmenī. Atsevišķas norises/aspekti raisa sajūtu, ka pašreizējie notikumi ir jau piedzīvoti iepriekš jeb kā franciski runājošie saka "déjà vu".

Kā jau iepriekš liecināja operatīvie dati un iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms 3. ceturksnī ir audzis ļoti strauji – par 1.2% salīdzinājumā ar 2. ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati) un par 9.3% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu (kalendāri izlīdzināti dati).

Izaugsmi veicināja gan ārējā pieprasījuma kāpums, gan arvien nozīmīgāk - iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Jo īpaši tas novērojams strauji augošajam būvniecības sektoram nepieciešamo izejmateriālu jomā: kokmateriāli, nemetālisko minerālu izstrādājumi (attēlos slēpjas zem nosaukuma "būvmateriāli"), metāla konstrukcijas, dažādi celtniecības materiāli, kurus ražo arī ķīmisko vielu, gumijas un plastmasas izstrādājumu apakšnozarēs.

Savukārt ārējos tirgos lielākā interese ir bijusi par Latvijā ražoto pārtiku, ķīmiskajiem produktiem, elektriskajām iekārtām, gatavajiem metālizstrādājumiem, automobiļiem un to sastāvdaļām, farmaceitiskajiem preparātiem. Lai gan rūpniecības datos nozare nav atšifrēta, tomēr no uzņēmumu publiskās informācijas ir zināms, ka lielāko nozares flagmaņu AS "Grindeks" un AS "Olainfarm" finanšu rādītāji šogad ir iespaidīgi.

Lai cik lieliskus rezultātus uzrādītu dati par kopējo apstrādes rūpniecības apjomu, nozaru situācija ir neviendabīga un katrā ir savas likstas. Daudzviet ir problēmas ar darbaspēku, lietavu radītas dīkstāves (piemēram, zāģētavās), nodokļu regulējumi, izejmateriālu cenu kāpumi, problēmas atsevišķos eksporta tirgos utt. Tas viss ietekmē gan faktiskos datus, gan prognozes par nākotnes darījumiem, kā arī kopējo rūpnieku noskaņojumu.

Šonedēļ tika publiskoti 4. ceturkšņa noskaņojuma rādītāji (aptaujas veic ceturkšņa pirmajā mēnesī, proti, oktobrī). Ko tie stāsta? Rūpnieku noskaņojums arvien pārliecinošāk iezīmējas pozitīvo atbilžu skalā.

Turklāt pirmo reizi noskaņojuma mērījumu vēsturē jautājumā par darbību ierobežojošajiem faktoriem biežākā atbilde ir bijusi: "Tādu nav".

Aptauja liecina, ka pieprasījuma problēmas pakāpeniski ir zaudējušas dominanci, tomēr darbaspēka trūkums kļūst arvien izteiktāks un 2017. gadā ir īpaši strauji audzis. Tas darbaspēka tirgū iezīmē mērenu "déjà vu" jeb "jau redzēts" sajūtu, atgriežot mūs atpakaļ aptuveni 2004.-2005. gadā – uz "trekno gadu" pirmajiem pakāpieniem.

Tas vēlreiz apliecina jau kādu laiku Latvijas Bankas publiskajā retorikā akcentētās problēmas – mēs redzam, ka tautsaimniecībā atkal palielinās spiediens uz algām, kam ražīguma izaugsme nespēj "turēt līdzi". Apstrādes rūpniecībā šī algu – produktivitātes plaisa nav tik izteikta, tomēr kopējā situācija ietekmē arī rūpniecību. Apstākļiem darbaspēka tirgū saasinoties, izmaksas var strauji palielināties, tā zaudējot konkurētspēju eksporta tirgos.

Diemžēl investīciju līmenis apstrādes nozarē ir salīdzinoši zems. Tiesa, daļa potenciālo investoru, iespējams, nogaida, lai investētu brīdī, kad būs spēkā reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tikmēr atsevišķās apakšnozarēs jaudu noslodzes ir sasniegušas savu vēsturisko maksimumu vai ir tuvu tam. Īpaši augstas jaudu noslodzes ir kokapstrādē, farmācijā un automobiļu (un to sastāvdaļu) ražošanā. Tāpēc jautājums par investīcijām produktīvajā sektorā un cilvēkresursos (izglītībā, veselībā) kļūst arvien svarīgāks.

Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2017. g. 3. cet., % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kalendāri izlīdzināti dati (izlaides svari., %)

Rūpniekus ierobežojošie faktori (%)

Ražošanas jaudu noslodze apstrādes rūpniecības apakšnozarēs 2017. g. 4.cet. un tās variācija kopš 2014.g., % (izlaides svari., %)