Drošības spilvens saplok

Lai gan pavasara vēsmas, ekonomiskā sentimenta uzlabošanās, vien īslaicīgā un seklā tautsaimniecības recesija pērn varētu liecināt par optimisma pilnu nākotni, vērojot mājsaimniecību rocību un uzņēmumu finansēšanās iespējas, māc zināmas bažas. Proti, vai mājsaimniecības spēs uzturēt patēriņu, aizvien sarūkot noguldījumu drošības spilvenam – to reālajam atlikumam, un vai banku atturība kreditēšanā nebremzēs tautsaimniecības nepieciešamību pēc tālākai attīstībai nepieciešamajiem resursiem? No otras puses, vērojama nominālo naudas rādītāju izaugsme - stabils uzņēmumu kontu atlikumu pieaugums bankās, noguldījumu procentu likmju kāpuma veicināts termiņnoguldījumu atlikuma un īpatsvara kāpums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā, kā arī, lai gan lēnāks, tomēr joprojām notiekošs mājokļa kreditēšanas pieaugums.

Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps februārī veidoja 8.0%, jau kopš pērnā gada pavasara saglabājoties visai šaurā 7-9% gada kāpuma diapazonā. Lai gan kopumā banku piesaistītie noguldījumi nominālā izteiksmē turpina augt, tomēr uzņēmēju rīcībā esošo līdzekļu apjoms palielinās ievērojami straujāk nekā mājsaimniecību uzkrājumi bankās. Savukārt mājsaimniecību noguldījumu gada pieauguma temps palēninās jau trešo gadu, februārī veidojot vien 3.4%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā. Kamēr augstās inflācijas radītie tēriņi paplucinājuši iedzīvotāju makus, nefinanšu uzņēmumu noguldījumu gada kāpums sasniedzis 18%. Zīmīgi, ka pagaidām nelielais, tomēr jau vērojamais noguldījumu procentu likmju kāpums (februārī vidējā uzņēmumu eiro termiņnoguldījumu likme sasniedza 2.1% un mājsaimniecību 1.2%, kas ir vairāk nekā piecu pēdējo gadu maksimums, lai gan joprojām atpaliek no eiro zonas vidējā līmeņa) stimulējis termiņnoguldījumu kāpumu (pēdējo trīs mēnešu laikā par 25.3%), kamēr norēķinu kontu atlikumi šajā laikā auguši vien par 0.7%. Termiņnoguldījumus audzējuši gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības, tomēr to apjoms veido vien 9.5% no iekšzemes noguldījumiem (pirms 3 mēnešiem 7.8%).

Notiekot iepriekš izsniegto īstermiņa kredītu atmaksām, kā arī mazinoties banku riska apetītei un uzņēmumu pieprasījumam pēc ilgtermiņa kredītiem, pēdējos mēnešos samazinājās uzņēmumu kredītportfelis. Vienlaikus dažos kredītu segmentos, piemēram, kredītiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei un patēriņam, portfelis vēl nemazinās. Kredītresursiem tautsaimniecībā ieplūstot vien limitētos apjomos, kreditēšanas pozitīvais iespaids uz ekonomikas izaugsmi varētu mazināties. Iekšzemes kredītu gada pieauguma temps pēdējo mēnešu laikā sarucis līdz 6.8% februārī, t.sk. kredītiem mājsaimniecībām līdz 3.8%; mājokļa kredītiem līdz 3.7%). Savukārt kredītu atlikums trīs mēnešos samazinājies par 2.4%, kredītiem nefinanšu uzņēmumiem samazinoties par 5.5%, mājokļa kredītu portfelim stagnējot, bet patēriņa kredītiem pieaugot par 0.9%. Pēdējos mēnešos sarucis arī no jauna izsniegto kredītu apjoms. Nominālā iekšzemes kopprodukta pieaugums un atturīgā kreditēšana turpināja mazināt jau tā zemo kredītu attiecību pret IKP: 2022. gadā tā saruka līdz 34.3% (2021. gadā 37.0%). Eiropas Savienības valstu vidū, aplūkojot kredītu nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām attiecību pret IKP, Latvija joprojām atrodas necilajā priekšpēdējā vietā, apsteidzot vien Rumāniju.

Ienākumu līmeņa ziņā sabiedrībā saglabājoties atšķirībām, bet noguldījumu procentu likmēm paaugstinoties, iespējama pašreiz vērojamās tendences turpināšanās – turīgākās mājsaimniecības palielinās termiņnoguldījumu apjomu, vismaz daļēji sedzot inflācijas deldējošo spēku, kamēr trūcīgākās – tērēs norēķinu kontu atlikumus ikdienas izdevumiem. Rezultātā noguldījumu kopapjoms tuvākajā laikā varētu būtiski nemainīties.