Drosmīgi uzņēmumi investē, kaut ārējā vide neskaidra

Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji nepārsteidz, ņemot vērā, ka eksporta iespējas joprojām ierobežo galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu nevienmērīgā attīstība un vājais ārējais pieprasījums.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2016. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju preču eksporta un importa vērtība samazinājās attiecīgi par 3.1% un 1.8%. Preču eksports saglabājies tuvs pagājušā gada jūnija līmenim ar nelielu kāpumu par 0.4%, bet preču importa vērtība sarukusi par 4.1% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju.

Jūnijā salīdzinājumā ar maiju preču eksportā vislielāko kāpumu uzrādīja pārtikas produkti (t.sk. piena produkti, gaļas un zivju izstrādājumi un alkoholiskie dzērieni), elektriskās iekārtas un elektroierīces, celtniecības materiāli un mēbeles. Diemžēl lielāko kritumu jūnijā piedzīvoja līdz šim eksportu pozitīvi balstošās preču grupas: graudaugi, parastā metāla izstrādājumi un koksnes izstrādājumi.

Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 2.8%. Lielāko negatīvo devumu preču eksportā uzrādīja mehānismi un elektroiekārtas, minerālprodukti un tekstila izstrādājumi, bet pozitīvu devumu eksportā sniedza graudaugu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, koksnes izstrādājumu, pārtikas produktu, satiksmes līdzekļu un celtniecības materiālu  eksports. Preču eksports visvairāk sarucis uz mūsu tradicionālajiem tirgiem: Poliju, Lietuvu un Krieviju, bet lielākais eksporta pieaugums bijis uz tādiem jauniem noieta tirgiem kā Uzbekistāna, Kenija, Saudu Arābija un Francija, kā arī uz dažām tradicionālajām partnervalstīm: Igauniju, Dāniju un Lielbritāniju..

2. ceturksnī līdz ar apstrādes rūpniecību nedaudz uzlabojās situācija preču eksportā. Labāku rezultātu noteica gan pārtikas cenu kāpums globālajā tirgū, gan izaugsmes turpināšanās svarīgākajās eksporta nozarēs (kokrūpniecībā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, metāla izstrādājumu ražošanā), kas pat pieaugošas konkurences apstākļos ļāvis eksportētājiem ne tikai saglabāt esošos eksporta apjomus, bet arī palielināt savas produkcijas noietu. Arī Krievijas noteikto sankciju negatīvā ietekme preču eksportā pamazām samazinās, neradot papildu kritumu sankciju skarto preču eksportā.

Joprojām ekonomikas attīstībai svarīgas ir eksporta iespējas, ko ietekmē ekonomiskie un politiskie procesi ārējos tirgos. Uz nedaudz pozitīvāku preču eksporta izaugsmi tuvākajos mēnešos ļauj cerēt visai labie rādītāji apstrādes rūpniecībā, kā arī EK uzņēmēju konfidences dati, kas norāda uz gaidām par eksporta pasūtījumu pieaugumu trešajā ceturksnī.

Arvien nozīmīgāka loma Latvijas preču eksporta izaugsmes saglabāšanā ir investīcijām, kur diemžēl šobrīd vērojama stagnācija. Privāto investīciju veicēji, ņemot vērā ārējās vides ekonomisko un politisko nenoteiktību, joprojām nogaida attiecībā uz ieguldījumu veikšanu, bet sabiedriskā sektora investīcijas negatīvi ietekmējis Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmas pārrāvums.

Tomēr par spīti nenoteiktajai ārējai videi vairāki drosmīgi dažādu nozaru uzņēmumi veic vai plāno veikt ieguldījumus uzņēmumu attīstības paplašināšanā un jaunu eksporta tirgu apgūšanā. Piemēram, "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" investē 1.5 miljonus eiro zīmola "Laima" zefīru un marmelādes ražotnes pilnveidošanā. Metālapstrādes uzņēmums SIA "Locitech Production" līdz nākamā gada beigām plāno uzbūvēt jaunu ražotni Jelgavā eksporta apjoma palielināšanai. Ūdens apkures radiatoru ražotāja SIA "Lyngson", kas savu produkciju eksportē uz Zviedriju un Norvēģiju, Olainē būvēs jaunu ražošanas ēku. Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks", koncentrējoties uz graudu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudu palielināšanu, šogad dažādos jauninājumos plāno ieguldīt septiņus miljonus eiro. Savukārt AS "Latvijas Maiznieks", ražotnē investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, ir saņēmis gan ISO 22000:2006, gan prestižo pārtikas kvalitātes BRC sertifikātu, kas uzņēmumam paver plašas eksporta iespējas uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm, kuru mazumtirdzniecības ķēdes atzinušas šo kvalitātes standartu.