Ekonomika aug, taču ģeopolitiskie apstākļi un dabas untumi ievelk īstermiņa domāšanā

Pēdējā laikā uz iekšzemes kopprodukta (IKP) pārmaiņām esam varējuši raudzīties no visai kustīga sākumpunkta, it kā datus piemeklētu kāda zemestrīcīte. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vērtējums par to, kāds bijis reālā IKP līmenis 2023. gada beigās jeb punkts, no kura startē tālākā attīstība, paspējis vairākkārt mainīties, brīžiem palīdzot izprast komponentu tendenci, brīžiem nepalīdzot. Par spīti noturīgiem riskiem ārējā ekonomiskajā vidē, pirktspējas uzlabošanās balstījusi pozitīvu izaugsmi ne vien pērnā gada nogalē, bet, visticamāk, arī šā gada 1. ceturksnī: CSP ātrais novērtējums rāda 0.8 % IKP pieaugumu ceturkšņa laikā (sezonāli koriģēti dati), lai gan īstermiņa datu radītais priekšstats bija visai izkliedēts.

Apstrādes rūpniecība pēc 2023. gada nogales īslaicīgā, lielāku pasūtījumu izpildē balstītā augstlēciena šā gada pirmajos mēnešos atgriezās ierastākā līmenī. Tikmēr enerģijas ražošanu pirmajā ceturksnī veicināja bagātīgāka ūdens pietece salīdzinājumā ar ilgtermiņa vidējo, kā arī zemās temperatūras janvārī.

Gada pirmo triju mēnešu maksājumu karšu dati nerādīja grandiozu gada pieaugumu tēriņos Latvijā, bet liecināja par samērā sparīgu Latvijas iedzīvotāju tēriņu kāpumu pārējās ES valstīs. Tas norāda uz patēriņa iespējām un prioritātēm – iespējams, augstas inflācijas laikā neīstenotiem ceļošanas plāniem. 1. ceturkšņa mazumtirdzniecības apgrozījuma dati rāda, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu iedzīvotāji ierobežojuši ar mājokļa labiekārtošanu un kultūru saistītu preču iegādi, kamēr pieaugums vērots citās preču grupās, piemēram, autodegvielas, apģērbu, farmaceitisko un kosmētikas preču mazumtirdzniecības reālajā apgrozījumā. Mājokļa labiekārtošanas preču pirkumu kritums savā ziņā atspoguļo lēnīgo nekustamā īpašuma tirgu. Savukārt CSDD transportlīdzekļu reģistrācijas dati rāda, ka šā gada 1. ceturksnī pirmoreiz reģistrēts par gandrīz 11 % mazāk vieglo automobiļu nekā atbilstošajā laika periodā pērn (negatīvs pienesums patēriņa attīstībā).

Eiropas Komisijas (EK) noskaņojuma datu radītais priekšstats gada pirmajos mēnešos bijis visai izkliedēts. Patērētāju noskaņojums svārstījās piezemētā līmenī; iedzīvotāju vērtējums par mājokļa iegādi vai tā remontu tuvākajos 12 mēnešos saglabājās pat drūmāks nekā, piemēram, vidēji pandēmijas laikā. Rūpniecības sektora uzņēmēju noskaņojums 1. ceturkšņa laikā nedaudz atplauka, tomēr optimisms aprīļa aptaujā vairs neturpinājās.

Ekonomiskās izaugsmes tālākā redzējuma vīstīšanās visai biezā nenoteiktības (g.k. ārējo faktoru) sablīvējumā vairs nav jaunums. Ģeopolitisko notikumu attīstība šā gada pirmajos četros mēnešos nav palikusi uz vietas (spriedzi Tuvo Austrumu reģionā pastiprinājis Irānas uzbrukums Izraēlai) un var ietekmēt lēmumus par patēriņu, investīcijām, pasūtījumiem un darbaspēka vajadzībām Eiropas valstīs. Redzējums par globālās tirdzniecības attīstību, kā arī Eirozonas izaugsmes prognozes aktuālajā ECB prognožu publikācijā pasliktinājās; līdzīgi arī EK un Starptautiskā valūtas fonda jaunākajās prognožu publikācijās pasliktinājies tuvāko periodu izaugsmes vērtējums nozīmīgām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm, un tas ir vāja Latvijas eksporta pieprasījuma signāls. Savukārt aprīļa laikapstākļi Latvijā atgādināja, ka katrā jokā ir daļa joka: pasakas par zemenītēm sniegā varbūt vairs nav tikai pasakas un anekdotes par zaļo ziemu ne vienmēr raisa smieklus, bet var atspoguļoties bēdīgos rezultātos lauksaimniecībā.

Iespējams, ar maziem gabarītiem (relatīvi mazais Latvijas uzņēmumu izmērs) var vieglāk lavierēt cauri ietekmējošo faktoru burzmai, tomēr, ja šī burzma kļūst par blīvu, turklāt strauji viļņojas, mazie gabarīti vien var nebūt pietiekams pluss. Gan ģeopolitiskā nenoteiktība, gan laikapstākļu untumi nevilšus ievelk īstermiņa domāšanā. Apzinātības prakses arvien aicina dzīvot tagadnē, taču dzīvošana tagadnē nav gluži tas, uz kā pamatojas, piemēram, lēmumi par ieguldīšanu enerģijas, transporta vai mājokļu infrastruktūras izbūvē un dažādu tehnoloģiju attīstībā. Uzņēmumu aptaujas (piemēram, nesen publicētais Ārvalstu investoru padomes Latvijā Sentimenta indekss 2023), rāda, ka Latvijā investīciju vide vērtēta nepievilcīgi.

Precīzāk 1. ceturkšņa ekonomisko attīstību būs iespējams vērtēt maija beigās, līdz ar izvērsto IKP datu publicēšanu.