Ekonomika aug un sakārtojas; neskaidrā nākotne prasa īpašu piesardzību

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegto informāciju iekšzemes kopprodukts (IKP) 2011. gada 2. ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni ir pieaudzis par 2.0% (salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). IKP gada pieaugums sasniedza 5.6%. Salīdzinājumā ar IKP ātro novērtējumu dati ir koriģēti par 0.2 procentu punktiem uz leju ceturkšņa pārmaiņām, bet par 0.3 procentu punktiem uz augšu gada pārmaiņām.

Šī datu publicēšanas reize ir nozīmīga ar to, ka CSP papildus ierastajai ātrā novērtējuma precizēšanai ir veikusi vēl dažas korekcijas, kuru nepieciešamību noteica Eiropas Komisijas regula par pāreju uz NACE 2 nomenklatūru un Eurostat rekomendācijas:

• turpmāk IKP dati tiks publicēti atbilstoši NACE 2 nomenklatūrai, tādējādi mainās pievienotās vērtības dalījums pa nozarēm;
• mainās statistiskās vienības jēdziens – turpmāk visi uzņēmumu darbības rezultāti tiks attiecināti tikai uz vienu – "statistisko" – nozari jeb to nozari, kuru uzņēmums būs norādījis kā savu galveno darbības nozari;
• pārvērtēta finanšu starpniecības nozares pievienotā vērtība;
• mainīta apdrošināšanas pakalpojumu un atsevišķu produktu subsīdiju uzskaites metodoloģija.

Šo korekciju rezultātā ir pārskatīta iepriekšējo gadu IKP laika rinda, taču revīzijas nav uzskatāmas par būtiskām. Tā, piemēram, 2009. gadā IKP gada pārmaiņas ir pārskatītas no -18.0% uz -17.7%, bet 2006. gadā – no 12.2% uz 11.2%. Šāda veida atpakaļvērstas korekcijas ir normāla parādība – tās notiek, lai precizētu vēsturiskos datus, ienākot jaunai, precīzākai informācijai vai lietojot precīzākas datu novērtēšanas metodes.

No nozaru viedokļa, gluži kā iepriekšējā ceturksnī, lielākais devums izaugsmē bija tirdzniecības, transporta un apstrādes rūpniecības nozarei. Tirdzniecības pievienotā vērtība salīdzinājumā ar 2010. gada 2. ceturksni ir pieaugusi par 7.3%, ko galvenokārt noteica ilglietojuma preču iegāde. Joprojām visai strauji aug apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība – par 14.6%. Tāpat, uzrādot rekordus dzelzceļā un ostās, arī transporta nozares pieaugums ir bijis ievērojams – 8.1%. 

Pakāpeniski pieaugot reālajās tautsaimniecības darba samaksas fondam, turpināja palielināties privātais patēriņš, kura gada kāpums bija 4.4%. Bruto pamatkapitāla veidošanas jeb investīciju apjoms salīdzinājumā ar 2010. gada 2. ceturksni pieauga par 21.7%, pieauguma tempam nedaudz krītot (2011. gada 1. ceturksnī – 28.6%).

Preču un pakalpojumu eksports gadā pieaudzis par 15.0%, bet imports – par 22.1%. Starpību noteica preču importa kāpuma pārsvars pār eksporta kāpumu – 23.7% pret 14.7%, ko lielā mērā ietekmēja kapitālpreču ievedums. Savukārt pakalpojumu eksports auga straujāk par importu – attiecīgi 15.8% un 13.6%.

Pašlaik IKP izaugsme Latvijā ir viena no straujākajām Eiropā (pēc 2. ceturkšņa pieauguma – visstraujākā). Viens no iemesliem ir zemā bāze jeb tas, ka IKP joprojām ir zem pirmskrīzes līmeņa. Taču, ja vērtējam nozaru attīstību, tad redzam, ka no krīzes tautsaimniecība iznāk jaunā kvalitātē. Apstrādes rūpniecības un transporta nozares jau ir teju atgriezušās pirmskrīzes līmenī, bet nozares, kas pirmskrīzes periodā veicināja pārkaršanu – tirdzniecība, būvniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu – aug ievērojami lēnāk. Tātad šogad pieaug apstrādes rūpniecības un transporta nozares īpatsvars Latvijas pievienotās vērtības struktūrā, kas ir ļoti svarīgi ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai.

Pēdējos mēnešos mediji ir plaši apsprieduši jaunas krīzes veidošanās varbūtības un konsekvences. Patiesi, pašlaik ārējās vides fons ir negatīvs – uz to jau norāda ne tikai apsteidzošie rādītāji (konfidences indikatori, PMI u.c.), bet arī reālie ekonomikas dati. Š.g. 2. ceturksnī IKP izaugsme vairumā lielo Eiropas valstu jau ir nopietni piebremzējusi. Operatīvie rādītāji par 3. ceturksni liek domāt, ka to valstu ekonomikas, kas ir vairāk pakļautas parādu krīzes ietekmei, būs atpakaļ recesijā jau šajā ceturksnī. Turklāt neparedzams ir Grieķijas parāda raisītās situācijas iznākums un tā ietekme uz pārējām parādu krīzes skartajām valstīm (Itāliju, Spāniju, Portugāli), kā arī pārējām eiro zonas valstīm. Arī ASV ekonomikas dati pamatā norāda, ka tautsaimniecība augs lēnāk.

Tai pašā laikā Latvijas tautsaimniecība turpina augt, un pagaidām situācija Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ir labāka nekā Eiropā kopumā. Ekonomikā arī pastāv sava veida inerce, ko nodrošina noslēgtie piegādes līgumi, uzsāktie investīciju projekti utt., tādējādi negatīvo ārējās vides ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, visticamāk, redzēsim 4. ceturksnī. Lai gan Latvijas tautsaimniecība izjutīs globālo norišu negatīvo ietekmi, ir iespējams, ka izaugsmi tā neapturēs. Tam palīdzēs gan līdz šim veiktie tautsaimniecības pārkārtojumi, gan to turpināšana. Izšķirīga loma būs savlaicīgam un kvalitatīvam 2012. gada budžetam, neceļot nodokļus un paredzot rezervi gadījumam, ja situācija Eiropas un Pasaules ekonomikā tomēr pasliktināsies vairāk, nekā gaidīts. Šī rezerve noderēs pašiem un Eiropai grūtajos apstākļos stiprinās uzticību Latvijai, kas ir svarīgi gan no investīciju, gan (nedaudz tālākā nākotnē) no iespējami lētas Latvijas parāda pārfinansēšanas viedokļa. Citiem vārdiem sakot – nevajadzētu apēst visu ledusskapja saturu šodien, ja neesi pārliecināts par to, ka rīt varēsi to papildināt…