Ekonomikas paradokss: cenas aug, bet inflācija nemainās

Vasaras izskaņā jau bija iedarbināti pirmie valsts atbalsta mehānismi energocenu kāpuma mazināšanai. Atbalsts gāzes apkurei atspoguļojās arī inflācijas datos, jo šoreiz statistika nedaudz piever acis uz to, ka diez vai augustā kāds aktīvi apkurināja savu dzīvesvietu, patēriņa svari ir izlīdzināti visa gada garumā. Cena atbalsta ietekmē samazinās, tas atspoguļojās inflācijas samazinājumā, tiesa gan nelielā. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, bez tā inflācija būtu vien par nepilnu pusprocentpunktu lielāka. Tiem, kam gāze tiek izmantota apkurei, rēķins pieaudzis būtiski, tomēr gāze ir tikai viens no apkures veidiem. Protams, izmaksas par apkuri augs arī citiem, bet lielākā daļa atbalsta mehānismu stājas spēkā no oktobra. Arī turpmākajos mēnešos tie palīdzēs slāpēt inflācijas pīķus, tomēr kopumā tas vairāk ir mērķēts mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstam, ne inflācijas statistikas uzlabošanai.

Patērētājiem jūtamāks cenu samazinājums augustā bija vērojams benzīnam un dīzeļdegvielai, to ietekmēja globāls naftas cenu samazinājums. Nedaudz samazinājās arī globālās pārtikas cenas, cita starpā dēļ iespējas no Ukrainas eksportēt graudu kravas, bet Latvijas pārtikas cenās tas tiešā veidā neatspoguļojās. Arī šeit būtisks pavērsiens vēl nav redzams, jo karstā vasara varētu būt ietekmējusi ražas apjomus Eiropā, kā arī Ukrainā izaudzēts būs krietni mazāk nekā citus gadus, turklāt jāņem vērā, ka gāzes cenas turpina augt, gan atstājot iespaidu uz enerģijas cenām, gan minerālmēslu ražošanas izmaksām radot papildu spiedienu uz pārtikas cenu pieaugumu.

Lai arī atsevišķiem produktiem vai produktu grupām cenas varētu arī samazināties, tomēr “vidējā cenu temperatūra” turpinās kāpt un inflācija Latvijā šī gada nogalē saglabāsies augsta. Labā ziņa ir tāda, ka nākamā gada sākumā inflācijas lavīna varētu mazināties un cenu kāpums atgriezties "cilvēcīgos" līmeņos. Būtiski, lai šajā laika posmā bez palīdzības nepaliek tie, kam tā visvairāk nepieciešami – mazturīgie iedzīvotāji.