Eksporta pieaugums joprojām straujš; nākotnē nepieciešamas investīcijas un jāapzinās riski

2010. gada augustā Latvijas ārējā tirdzniecība turpināja strauju izaugsmi, pieaugot gan preču eksporta (par 44.2% gada laikā), gan importa (par 39.1%) apgrozījumam.

Strauji kāpināt savu uzņēmumu apgrozījumu eksportētājiem ļāva gan pašu veiktais, gan ārēji procesi. Efektīva izmaksu samazināšana un jaunu klientu piesaistīšana ārvalstu tirgos, pēc uzņēmumu ziņām, it īpaši attiecas uz farmāciju, būvniecību, enerģētiku. Starp pozitīviem ārējiem faktoriem vispirms jāmin tirdzniecības partnervalstu pieprasījuma kāpums, piemēram, Vācijas un Zviedrijas ekonomikām augot ātrāk, nekā gaidīts.

Tāpat kā iepriekšējos mēnešos augustā visvairāk eksporta gada pieaugumu sekmēja kokmateriālu eksports, metālu un to izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports; ievērojami pieaudzis arī mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports.

Stabilizējoties mājsaimniecību patēriņam, augustā pieauga patēriņa preču un satiksmes līdzekļu imports. Pārtikas produktu importa pieaugumu augustā, visticamāk, veicināja globālo cenu pieaugums. Eksportējošo sektoru nepieciešamība pēc importētām izejvielām un iekārtām un uzņēmumu krājumu atjaunošana noteica ražošanai nepieciešamo starppatēriņa preču importa pieaugumu.

Lai gan pēdējos mēnešos eksporta pieaugums bija straujš, sagaidāms, ka jau šī gada beigās un nākamgad eksporta izaugsme kļūs lēnāka. To noteiks vairāku faktoru kopums. Pirmkārt, pastiprinās nenoteiktība par pasaules ekonomikas attīstības perspektīvām, kas jau šobrīd atspoguļojas jauno eksporta pasūtījumu dinamikā. Otrkārt, mazināsies bāzes efekts, proti, jau 2009. gada beigās eksporta apjomi sāka vienmērīgi pieaugt. Treškārt, pieaugot jaudu noslodzei rūpniecībā, ražošanas un eksporta kāpums turpmāk daudz lielākā mērā būs atkarīgs no jaunām investīcijām ražošanas paplašināšanā, un straujas ražošanas kāpināšanas iespējas uz jaudu noslodzes pieauguma rēķina drīz vien būs izsmeltas.

Papildus riski, kas 2011. gadā varētu piebremzēt šajā gadā vērojamo straujo eksporta izaugsmi, ir saistīti ar lēmumiem, kas tiek apspriesti un pieņemti ārpus Latvijas. Pirmkārt, Krievijas lēmums par Eiropas transporta ministru konferences (ETMK) pārvadājumu atļauju skaita samazināšanu, kas, pēc VSIA "Autotransporta direkcija" aplēsēm, 2011. gadā samazinās Latvijas autopārvadātāju iespējas sadarboties ar Krieviju vismaz par trešdaļu. Otrkārt, Eiropas Komisijas izteiktie priekšlikumi par zvejas kvotu samazināšanu reņģu un brētliņu nozvejai Baltijas jūrā par 10-28%, sākot ar 2011. gadu, var mazināt pārtikas eksportu.

Raugoties ilgākā perspektīvā, straujas Latvijas eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma būs ne tikai izmaksu konkurētspējas paaugstināšanai, kas pašlaik dod pozitīvu rezultātu mūsu eksporta tirgus daļu kāpināšanā daudzu partnervalstu importā, bet arī ieguldījumiem uzņēmumu ražīguma palielināšanā, jaunu tehnoloģiju izmantošanā un inovatīvu produktu ražošanā.