Eksporta pieaugums nozaru griezumā trausls un nestabils

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 1.3%. Mēneša laikā preču eksporta vērtība palielinājās par 2.8%, bet importa vērtība praktiski nemainījās – samazinājums bija par 0.04%.

Pagājušā gada oktobrī preču eksports uzrādīja mēneša rekordu, pārsniedzot 1 miljardu eiro, kas līdz šim tā arī nav pārspēts. Līdz ar to šā gada oktobrī Latvijas preču eksports gada griezumā ir sarucis par 6.5%, kas, ņemot vērā pagājušā gada salīdzinoši augsto bāzi un zemo pieprasījumu ārējos tirgos, nav vērtējams kā slikts rādītājs. Oktobrī salīdzinājumā ar septembri eksportā pozitīvs pieaugums bija pārtikas produktiem, t.sk., cietes, piena un konditorejas izstrādājumiem, koksnei un tās izstrādājumiem, elektroiekārtām un elektriskajām ierīcēm, plastmasas izstrādājumiem, papīram, minerālproduktiem, dažādiem izstrādājumiem, t.sk., mēbelēm, rotaļlietām un sporta inventāram. Augu produktu eksporta vērtība oktobrī nepārsniedza septembra rādītāju, bet pieaugums gada griezumā bija 20%. Kritumu oktobrī salīdzinājumā ar septembri piedzīvoja līdz šim pieaugošais optisko un medicīnisko iekārtu eksports.

Šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā preču eksports pieaudzis par 1.0%, uzrādot kāpumu optisko iekārtu, augu valsts produktu, koksnes un papīra izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, plastmasas izstrādājumu, celtniecības materiālu, mehānismu un elektroiekārtu un dažādu izstrādājumu eksportā. Kā pozitīvs faktors jāatzīmē, ka preču eksporta pieaugumu šobrīd palīdz noturēt preču grupas ar Latvijā radītu pievienoto vērtību, piemēram, koksne.

Lai gan Krievijas ekonomikas lejupslīde, rubļa vērtības kritums un noteiktās sankcijas ir negatīvi ietekmējušas atsevišķu nozaru eksportētājus, to daļēji ir kompensējis eksporta pieaugums uz Centrāleiropas valstīm (Nīderlandi, Čehiju, Lielbritāniju, Franciju, Rumāniju, Bulgāriju), Ziemeļu valstīm (Dāniju un Zviedriju), Āzijas valstīm (Alžīriju, AAE, Saudi Arābiju, Turciju, Honkongu, Singapūru, Turkmenistānu, Ķīnu, Uzbekistānu u.c.), kā arī uz ASV un Lietuvu. Krievijas pieprasījuma īpatsvars Latvijas eksporta struktūrā ir samazinājies no 11.6% 2013. gadā līdz 7.8% šā gada 10 mēnešos.

Lai gan preču eksporta gada izaugsme šogad ir ar plus zīmi, tomēr eksporta pieaugums ir vērtējams kā ļoti trausls, turklāt nestabils arī nozaru griezumā. Pozitīvi, ka ir vērojama pakāpeniska ārējā pieprasījuma atgūšanās, bet ārvalstu tirgos pieprasījums joprojām ir vājš, un konkurence galvenajos noieta tirgos kļūst arvien sīvāka, par ko liecina arī Eiropas Komisijas publicētie dati, kuros uzņēmēju vērtējums konkurētspējai 4. ceturksnī Eiropas Savienības (ES) ietvaros turpināja pasliktināties, arī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums novembrī ir pasliktinājies. Neskatoties uz optimisma mazināšanos par ekonomikas perspektīvām vairākās attīstītajās un attīstības valstīs, konkurētspējas redzējums ārpus ES un iekšzemes tirgū ir uzlabojies.Tas liecina, ka uzņēmēji nav ieslīguši bezcerībā, bet turpina enerģiski darboties, meklējot jaunas iespējas savas produkcijas realizācijai. Latvijas ražotāji krīzes apstākļos spēj diezgan labi mobilizēties, uzlabojot savu konkurētspēju ar eksporta piedāvājuma dažādošanu, ieviešot inovācijas, kā arī palielina pievienoto vērtību un tirgus daļas, kas palīdz noturēt šobrīd sasniegto un novērst eksporta apjomu krišanu. Arvien vairāk uzņēmēju izvērš savu darbību Āzijas valstu tirgos, tāpat jauni tirgi tiek atrasti Balkānu valstīs un citur Eiropā.

Preču importa pieaugumā nav gaidāmas straujas pārmaiņas, jo no vienas puses augošais iekšzemes pieprasījums var veicināt patēriņa preču importa kāpumu, bet no otras puses importa attīstību nosaka eksporta nozaru vajadzība pēc izejvielām un investīcijām, tāpēc kapitālpreču importa izaugsme būs cieši saistīta ar eksporta attīstības tendencēm. Viens no riska faktoriem ārējās tirdzniecības un tautsaimniecības attīstībai turpmākajos gados, ir salīdzinoši nestabila ārējā vide, kas kopš 2013. gada sākuma ir kavējusi uzņēmumu investīciju projektu ieviešanu Latvijā. Šogad ir vērojams zināms investīciju pieaugums, un līdz ar ārējā pieprasījuma atkopšanos kvalitatīvas un produktīvas investīcijas eksporta sektorā kļūs arvien aktuālākas.