Eksporta vilkme pirmajā pusgadā balsta apstrādes rūpniecību

Ārējo tirgu balstīta, apstrādes rūpniecība pirmajā pusgadā strauji augusi un bijusi stabils balsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam. Lielākais pienesums izaugsmē šogad ir no augsto tehnoloģiju nozarēm, kurās teju visa saražotā produkcija tiek eksportēta.

Apstrādes rūpniecības nozares izlaide 2017. gada jūnijā kāpusi gan mēneša, gan gada izteiksmē – attiecīgi par 0.7% (sezonāli izlīdzināti dati) un 10.1% (kalendāri izlīdzināti dati). Arī viss pirmais pusgads kopumā bijis veiksmīgs – izaugsme 7.9% apmērā pret pagājušā gada attiecīgo periodu. Jūnijā abas pārējās rūpniecības nozares atkāpušās no izcilajiem rezultātiem, kādus vēl nesen redzējām, un uzrādījušas nelielu kritumu. Proti, enerģētikā viss otrais ceturksnis, kā jau prognozēts, bijis nedaudz sliktāks kā pirmais, taču pusgadā kopumā vērojama 12.6% izaugsme. Ieguves rūpniecība, neskatoties uz ikmēneša svārstībām, gadu aizvada uz būvniecības atkopšanās viļņa – pirmajā pusgadā reģistrēts 16.5% pieaugums.

Bieži tiek minēts, ka apstrādes rūpniecības izaugsme pēdējā laikā lielā mērā notikusi, pateicoties globālajai izaugsmei. Globālajā vidē tik tiešām redzama atkopšanās, un to pierāda arī Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījuma rezultāti. Pirmajā pusgadā apgrozījums eksportā kāpis par 11.9%, kamēr apgrozījums vietējā tirgū – par 4.3%. Tā daļa no apstrādes rūpniecības apgrozījuma, kas tiek eksportēta, kopš 2008.gada augusi par gandrīz 15 procentpunktiem. Ja pirms 10 gadiem tā bija apmēram puse, tad 2016. gadā - jau 65% no produkcijas. Spriežot pēc pirmā pusgada datiem, šogad eksporta tirgi kļuvuši vēl nozīmīgāki.   

Lielākā apakšnozare, kokrūpniecība, kur tiek saražota gandrīz ceturtā daļa apstrādes rūpniecības produkcijas, ir arī starp aktīvajiem eksportētājiem – trīs ceturtdaļas no saražotā tiek eksportēts. Šis gads gan apakšnozarei līdz šim nav bijis tik labs kā iepriekšējie. Pēc saņemšanās maijā, jau jūnijā kokapstrādes izlaidē diemžēl atkal piedzīvots kritums gan mēneša gan gada izteiksmē. No vienas puses, apsteidzošie rādītāji par 3. ceturksni rāda, ka kokrūpnieku pasūtījumu apjoma vērtējums un ar pasūtījumiem nodrošināto mēnešu skaits ir audzis. Taču bīstami tuvu visu laiku maksimumam ir arī ražošanas jaudu noslodzes (82.5%). Tas liecina, ka, ja netiks veiktas tālākas investīcijas, kokapstrādes strauja tālāka attīstība būs problemātiska.

Pēdējā laikā strauji augošās augsto tehnoloģiju nozares ir arī visvairāk eksportējošās – katrā tiek eksportēti ap 90% no izlaides. Visās šajās nozarēs pirmajā pusgadā vērojams iespaidīgs divciparu kāpums.

Pārtikas ražošana, kas pēdējos gadus bijusi bēdu stāsts, šā gada pirmajā pusē sasparojusies un jūnijā pat uzrāda 10.1% kāpumu pret pagājušā gada jūniju. Kopumā eksporta tirgi pārtikas nozarei nav tik svarīgi kā iepriekšminētajām nozarēm – eksportēts tiek ap trešdaļu produkcijas. Taču apgrozījums eksportā ievērojami aug kopš pagājušā gada vidus. Tas nozīmē, ka mūsu pārtikas rūpnieki arvien aktīvāk apgūst eksporta tirgus. Arī šai nozarei pasūtījumu apmērs audzis, norādot uz turpmāku izaugsmi nozarē tuvākajā laikā.

Spriežot pēc Eiropas Komisijas apkopotajiem noskaņojuma rādītājiem, rūpnieki arvien mazāk min pieprasījumu kā ražošanu ierobežojošu faktoru. Tomēr, ja vēl nesen priecājāmies, ka rūpniecībā arvien vairāk uzņēmumu neredz nekādus ražošanu ierobežojošus faktorus, tad šobrīd tomēr jāsecina, ka tā vairs nav. Pēdējā laikā arvien biežāk tiek minēts gan iekārtu / ekipējuma, gan darbaspēka trūkums.

Pie straujākas būvniecības izaugsmes darbinieku trūkums arī apstrādes rūpniecībā kļūs arvien aktuālāka problēma. Nāksies agresīvāk cīnīties par darbiniekiem, straujāk ceļot algas un piedāvājot labākus darba apstākļus. Tas, protams, ir pozitīvi nodarbinātajiem, taču uzņēmumu cenu konkurētspējai tas par labu nenāks. Lai gan vilkme eksporta tirgos ir tā, kas šobrīd balsta apstrādes attīstību, ar globālā pieprasījuma pieaugumu vien nepietiek. Lai atbildētu uz nākotnes izaicinājumiem, nāksies celt produktivitāti.