Eksportam aug nepieciešamība pēc importa un pēc augstākas pievienotās vērtības

2010. gada novembrī atšķirības Latvijas preču eksporta un importa pieauguma tempā pieauga, ko noteica gan sezonalitāte, gan bāzes efekts, gan tas, ka lēnāks kļuva ekonomiskās aktivitātes pieaugums Latvijas eksporta tirdzniecības partnervalstīs. Preču eksports pieauga par 29.4%, bet importa gada pieaugums bija daudz straujāks – par 38.3%. Preču tirdzniecības deficīts būtiski palielinājās un sasniedza -122.0 milj. latu.

Eksporta gada kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu atkal nedaudz pieauga – no 24.9% oktobrī uz 29.4% novembrī. Taču salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta apjoms samazinājās par 4.0%, ko noteica koksnes (par 6.6%), farmācijas produktu (par 25.0%) un graudaugu (par 67.8%) eksporta apjoma kritums. Koksnes un graudaugu eksporta kritumam pret iepriekšējo mēnesi bija sezonāls raksturs. Pārējo preču grupu eksportā fiksēts pieaugums vai ļoti neliels samazinājums.

Lielākais preču eksporta gada pieaugums bija parastajiem metāliem, plastmasai, mehānismiem un mehāniskajām ierīcēm un koksnei. Visu šo nozaru eksporta kāpumu bez joprojām noturīgā ārējā pieprasījuma ietekmēja arī Latvijas ražotāju konkurētspējas uzlabošanās, kas balstīta ne tikai uz cenu konkurētspējas, bet arī produktivitātes palielināšanos. Novembrī galvenās eksporta partnervalstis bija Lietuva, Igaunija un Krievija.

Lai gan gada nogalē svarīgāko preču eksporta nozaru apjoms ir samazinājies, ražotāji ilgstošu apjoma kritumu neprognozē. Globālajā pieprasījumā arī nākamā gada laikā paredz kāpumu, kaut nedaudz lēnāku, saglabājot labvēlīgus nosacījumus Latvijas ārējās tirdzniecības attīstībai. Attiecīgi arī eksporta nozaru aktivitāte 2011. gadā turpinās pieaugt, bet lēnāk nekā 2010. gadā. Piemēram, koksnes izstrādājumu eksporta apjoms 2011. gadā vairs nepieaugs tik strauji kā līdz šim, jo zāģmateriālu eksports, kas pašlaik veido apmēram 30% no koksnes izstrādājumu eksporta, 2011. gadā varētu saglabāties 2010. gada līmenī vai pat kristies. To noteiks jau zāģmateriālu cenu kritums globālajos tirgos un zāģbaļķu pieejamības mazināšanās, jo 2011. gadā Latvijā vairs nebūs spēkā 2008. gadā pieņemtā papildu ciršanas norma, kas attiecās uz 2009. un 2010. gadu. Mēbeļu rūpniecības nozares eksporta uzņēmumi nākamgad prognozē pilnībā nomainīt eksporta noieta līderi Dāniju uz arvien nozīmīgāko Vāciju, bet, ņemot vērā lēnāku pieprasījuma kāpumu pēc ilglietošanas patēriņa precēm, mēbeļu eksporta apjomi varētu saglabāties apmēram 2010.gada līmenī. Koksnes eksportā varētu pieaugt enerģētikas un celulozes izejvielu pārdošanas apjoms, kam pamatā būtu produkcijas ar pievienoto vērtību, piemēram, granulu īpatsvara palielināšana eksporta struktūrā.

Latvijas importā novembrī visstraujāk pieauga starppatēriņa un kapitālpreces, t.sk., minerālie kurināmie produkti (gada pieaugums 45.2%), plastmasas izstrādājumi (45.9%), parastie metāli (2 reizes) un mehānismi (60.5%). Svarīgākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Krievija, Polija un Igaunija.

Preču importa kāpums līdz šim bija cieši saistīts ar eksporta attīstību, t.i., ar izejvielu nepieciešamību eksporta nozaru ražotājiem. Līdz ar pakāpenisku patēriņa atjaunošanos, 2011. gadā preču importā lēnām varētu pieaugt arī patēriņa preces.

Ņemot vērā, ka eiro zonā joprojām pastāv ar parādu krīzi saistītie riski un ES valstīs plānoti stingrāki fiskālie pasākumi, nākamajā gadā tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā izaugsme turpināsies mērenāk nekā 2010. gadā. Tā kā tirgus kapacitāte neaugs strauji, toties konkurences pieaugums ārējos tirgos būs ievērojams, Latvijas eksporta nozaru ražotājiem arvien vairāk nāksies meklēt jaunus nišas produktus un radīt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību. To – un tādējādi Latvijas tautsaimniecības izaugsmi – atbalstītu Latvijas valdības īstenotas strukturālas reformas izglītībā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē, nozaru politiku efektivitātes uzlabošanā, mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopuma ieviešanā un īpašuma kadastrālās vērtības sistēmas sakārtošanā, kas apliecinātu kā vietējiem, tā starptautiskajiem investoriem, ka Latvijas tautsaimniecība turpina uzlabot konkurētspēju un stabilizē investīciju vidi.