Eksports gada laikā aug par 4.7%

Janvārī nedaudz pieauga jau pagājušā gada decembrī vērojamais eksporta gada kāpums, sasniedzot 4.7%. To noteica iepriekš novērotā kopējā eksporta augšupejas tendence, labie rādītāji atsevišķās produktu grupās, kā arī bāzes efekts. Eksporta samazinājumu pret decembri lielā mērā noteica sezonāli faktori.

Preču importa gada kritums janvārī bija 13.1%, un preču tirdzniecības negatīvais saldo bija 76.8 milj. latu, t.i. gandrīz divas reizes mazāks nekā pērn janvārī.

Augsto minerālproduktu tirdzniecības un koka izstrādājumu eksporta gada pieaugumu ietekmēja lielāks pieprasījums pēc kurināmā. Uz minerālproduktu tirdzniecību palielinoša ietekme bija arī Ignalinas AES slēgšanai, kā rezultātā ir būtiski palielinājies elektroenerģijas pieprasījums no Lietuvas. Būtiski tirdzniecības apjomus ietekmēja graudu eksports, ko lielā mērā atsvēra graudaugu importa pieaugums.

Lielākā samazinošā ietekme uz eksportu bija mehānismiem un elektroiekārtām, metāliem, un satiksmes līdzekļiem. Taču šajās grupas bija straujš gada pieauguma uzlabojums decembrī, kas varētu liecināt par eksporta pārdali no viena mēneša uz otru, un būtu pāragri šīs pārmaiņas uzskatīt par paliekošu tendenci.

2009. gada 4. ceturksnī turpināja augt Latvijas eksporta tirgus daļas Eiropas Savienībā un Krievijā. Turklāt saskaņā ar EK uzņēmēju aptaujas datiem janvārī un februārī turpināja uzlaboties saražotā apjoma, jauno pasūtījumu un plānoto nodarbināto skaita izmaiņu vērtējumi apstrādes rūpniecībā. Latvijas eksporta tirgus daļu nesenā dinamika un konfidences rādītāji liecina, ka tuvākajos ceturkšņos eksporta apjoms un eksporta nozīme tautsaimniecības struktūrā turpinās palielināties labākas konkurētspējas un augoša ārējā pieprasījuma ietekmē.