Eksports pirmo reizi mēneša laikā pārsniedz 1 miljardu eiro

Neskatoties uz ārējās vides vājo pieprasījumu un politisko nestabilitāti austrumu kaimiņvalstīs, oktobrī Latvijas preču eksportam izdevies uzrādīt jaunu mēneša rekordu, pārsniedzot 1 miljardu eiro.

Oktobrī salīdzinājumā ar septembri ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 6.7%. Mēneša laikā, eksportam pieaugot par 15.3% un importam sarūkot par 0.2%, preču tirdzniecības bilance uzlabojās un importa pārsniegums pār eksportu oktobrī samazinājās līdz 82.0 milj. eiro, apliecinot Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību arī salīdzinoši nelabvēlīgos apstākļos.

Latvijas eksporta gada pieaugums oktobrī sasniedza 7.2%, kas ir labs rādītājs, it sevišķi apstākļos, kad kopējais pieprasījums ārējos tirgos ir zems.

Šā gada 10 mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā preču eksports pieaudzis par 2.5%, uzrādot kāpumu pārtikas produktu, koksnes izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, plastmasas izstrādājumu, celtniecības materiālu, mehānismu un elektroiekārtu un optisko iekārtu eksportā.

Oktobrī salīdzinājumā ar septembri eksportā lielākais kāpums bija augu valsts produktiem, (t.sk. kviešu, kviešu un rudzu maisījumiem, kas visvairāk tika eksportēti uz Irānu, Dienvidāfriku, Vāciju un Lietuvu) un pārtikas rūpniecības ražojumiem, t.sk. lielākais pieaugums bija alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem un gaļas un zivju izstrādājumiem. Oktobrī pieauga arī elektroiekārtu, parasto metālu izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, mēbeļu, minerālproduktu, optisko iekārtu, tekstila izstrādājumu, celtniecības materiālu un satiksmes līdzekļu eksports.

Lai gan Latvijas eksportu apdraud ģeopolitiskie riski, vājā eirozonas izaugsme, Krievijas ekonomikas vājināšanās un rubļa vērtības samazināšanās, kā arī Krievijas ekonomiskās sankcijas, saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas datiem, Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā turpina pieaugt.  Latvijas uzņēmēji eksporta tirgus daļu pieaugumu spēj panākt, diversificējot savu produkciju un noieta tirgus, kā arī, radot jaunus produktus. Lielākie eksporta pieaugumi šogad galvenokārt notiek Eiropas Savienības valstu virzienā, kas nav eirozonas sastāvā, piemēram, Lielbritānijā, Zviedrijā un Ungārijā. Krievijas embargo Latvijas preču eksporta kopējo dinamiku ietekmējusi maz, tās efekti jūtami tikai atsevišķās eksporta preču grupās - galvenokārt piena izstrādājumu eksportā.

Oktobrī salīdzinājumā ar septembri eksports uz Krieviju pieauga par 12.0 milj. eiro, tomēr desmit mēnešos tas ir sarucis par 1.4% (jeb 12.7 milj. eiro) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Oktobrī salīdzinājumā ar septembri eksportā uz Krieviju gandrīz visās preču grupās saglabājās tie paši eksporta apjomi, kas septembrī. Tomēr atsevišķas eksporta preces uzrādīja būtisku kāpumu, piemēram, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, šokolāde, iesala ekstrakta un pārtikas izstrādājumi no miltiem, eļļas rauši u.c. cietie atlikumi, elektromotori un elektroģeneratori, monitori un projektori, telefona aparāti, tekstila izstrādājumi u.c.

Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie dati, novembrī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums ir pasliktinājies. Konfidences dati par 4. ceturksni norāda, ka, lai gan eksporta pasūtījumu apjomu novērtējums ir nedaudz uzlabojies, uzņēmēju redzējums par savu konkurētspēju turpināja pasliktināties – gan iekšzemē, gan Eiropas Savienībā un ārpus tās. Arī bankas "Citadele" un pētījumu centra "SKDS" veiktais "Citadele Index" pētījums liecina, ka uzņēmēju noskaņojums pēdējā ceturkšņa laikā ievērojami pasliktinājies, sasniedzot zemāko līmeni aizvadīto trīs gadu laikā. Uzņēmēju pesimismu galvenokārt veicina nestabilā ģeopolitiskā situācija, vājā ekonomika Eiropas Savienībā, kā arī citi faktori, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšana par 2% no nākamā gada u.c.  

Latvijas preču eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma ir investīcijām uzņēmumu ražīguma palielināšanā, jaunu tehnoloģiju izmantošanā, inovatīvu produktu ražošanā, uzlabojot savu konkurētspēju un radot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī jaunu un esošo eksporta tirgus paplašināšanā. Arī ārvalstu tiešo investīciju aktivitāte pēdējā laikā ir ļoti zema, ko visdrīzāk nosaka ģeopolitiskā situācija austrumu kaimiņvalstīs, negatīvi ietekmējot uzņēmēju noskaņojumu, un paaugstina nevēlēšanos uzņemties papildu risku. Tāpat, lai nākotnē spētu palielināt eksporta apjomus, arvien būtiskāka loma būs spējai turpināt kāpināt uzņēmumu produktivitāti, pilnveidojot cilvēkkapitālu un tehnoloģijas. Bet, lai to paveiktu, nepieciešamas inovācijas un ieguldījumi izglītībā un zinātnē, diemžēl līdz šim Latvijā ieguldījumi šajā nozarē ir ļoti zemi.

Par spīti negatīvajam ārējam fonam, uzņēmēji dažādās aptaujās un intervijās apliecina, ka neapstāsies pie sasniegtā un paredz vēl aktīvāk izvērst darbību ārvalstu tirgos, turklāt, prognozējot arī preču eksporta apjomu pieaugumu. Lai gan piesardzīgi, bet daudzos uzņēmumos tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties dažādiem efektivitātes palielināšanas pasākumiem. "Tech Industry 2014" preses konferencē Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš pauda pārliecību, ka, ņemot vērā, ka vairāk nekā 30 nozares uzņēmumiem  ir apstiprināti jauni augstas pievienotās vērtības projekti, tas  nozīmē jaunas apjomīgas  investīcijas, jaunu tehniku, kā arī darba ražīguma un apjoma pieaugumu. Ir visi priekšnoteikumi, lai metālapstrādes un mašīnbūves nozare nākamajos 3-4 gados dubultotu savus ražošanas un eksporta apjomus. Nozari pozitīvi varētu ietekmēt arī "KVV Liepājas metalurgs" ražotnes darbības iespējamā atjaunošana un vairāki citi lieli uzņēmumi, kas modernizējas un strādā pie jaunu tirgus nišu apgūšanas, piemēram, "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca", "Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca" un citi. Savukārt Latvijas šokolādes trifeļu ražotājs "Pure Chocolate" sācis eksportu uz ASV un nākamgad plāno laist apgrozībā jaunus produktus, kā arī iecerējis nostiprināties esošajos eksporta tirgos un palielināt pārdošanas apmērus, tostarp paplašināt eksportu uz ASV, Tuvajiem Austrumiem un Japānu. Tāpat apvienotais uzņēmums "Food Union" šogad sācis eksportu uz astoņām jaunām valstīm, t.sk. Lielbritāniju, Islandi, Uzbekistānu, Ukrainu, Mongoliju, Libānu, Lībiju un ASV, bet no nākamā gada marta plāno sākt eksportu uz Ķīnu.