Eksports turpina augt, bet tirdzniecības struktūra pakāpeniski mainās

2010. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības darījumu vērtība palielinājās, pieaugot gan importam, gan eksportam (attiecīgi par 29.4% un 41.9% gada laikā).

Saikne starp apstrādes rūpniecības izaugsmi nozaru dalījumā un eksportu apliecina, ka ekonomikas atveseļošanās Latvijā balstās uz eksporta iespējām. Piemēram, jūlijā bija vērojams būtisks farmācijas produktu ražošanas un eksporta kāpums, tomēr eksporta kāpumu daudz lielākā mērā ietekmēja sezonas preču un preču ar izteiktām globālo cenu svārstībām eksporta pieaugums (graudaugi un metāli).

Importā straujākais pieaugums vērojams dzelzs un tērauda produktu grupā, ko izskaidro starppatēriņa preču nepieciešamība rūpniecībā un ciešā saistība ar metālu eksporta dinamiku. Līdzīga sakarība vērojama arī gumijas, plastmasas, koksnes un tās produktu tirdzniecības plūsmu dinamikā. Trikotāžas un tekstila grupa ir viena no tām, kur apakšgrupu sadalījumā vērojama atšķirība starp atjaunojošos ārējo un kūtru iekšējo pieprasījumu: imports palielinās trikotāžas drānu apakšgrupā (2.3 reizes gada laikā), kas var tikt attiecināts uz starppatēriņu, bet trikotāžas apģērbu apakšgrupā vērojams importa kritums un eksporta palielinājums.

Lai gan eksports pieaug un ir sagaidāms tālāks eksporta kāpums, tas pašlaik nenodrošina tirdzniecības bilances tālāku uzlabojumu. To var skaidrot ar tirdzniecības struktūras specifiku: iepriekšējo ceturkšņu labvēlīgo dinamiku lielā mērā balstīja atšķirīgā iekšzemes un ārējā pieprasījuma attīstība. Pieprasījumam ārvalstīs atjaunojoties ātrāk nekā Latvijā un kāpjot cenām ārējos tirgos, Latvijas uzņēmējiem radās iespēja gan atjaunot eksportu t.s. tradicionāli lielākajās preču grupās, gan eksportēt krājumus, kas bija radušies ražošanā vai agrāka importa rezultātā, vai arī tos bija radījusi neizmantota ražošanas kapacitāte. Tādēļ pozitīva tirdzniecības bilance bija vērojama pirmskrīzes periodam netipiskās preču grupās, tai skaitā specifiskām iekārtām, ierīcēm un transportlīdzekļiem. Atjaunojoties iekšzemes pieprasījumam varētu palielināties ne vien starppatēriņa preču imports, kas nodrošina daļu ražošanas vajadzību, bet arī patēriņa preču imports. Arī kapitālpreču importa kāpums ir iespējams, uz ko norāda pieaugošā jaudu izmantošanas pakāpe apstrādes rūpniecībā.

Līdzšinējā cenu un izmaksu konkurētspējas dinamika ir bijusi labvēlīga un tāda saglabājas arī šobrīd. Tas ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis uzturēt vai palielināt tirgus daļas galveno tirdzniecības partnervalstu tirgos. Aktuālais uzņēmēju mēneša vērtējums par eksporta pasūtījumu līmeni (pieejams par augustu) liecina par nelielu uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, norādot uz labvēlīgām eksporta iespējām tuvākajos mēnešos.

Tomēr kā nozīmīgs riska faktors jāmin jau ilgāku laiku nepietiekamās investīcijas apstrādes rūpniecībā. Investīciju trūkums bija raksturīgs ne tikai krīzes dziļākajā periodā, bet arī pašlaik. Līdz ar to, atjaunojoties izaugsmei, notiek pakāpeniska atgriešanās pie pirmskrīzes tirdzniecības struktūras, ko raksturo, pirmkārt, tādas eksporta preču grupas, kuras nozīmīgi ietekmē pasaules cenu svārstības, un, otrkārt, liels importa ieguldījums eksportā. Savukārt investīcijas varētu sekmēt gan ražošanas struktūras diversifikāciju, gan inovatīvus risinājumus ražošanā (kam nepieciešama arī pētnieciskā darbība), kā arī plašāku starpvalstu sadarbību, preču atpazīstamību pasaules tirgos.