Eksports turpina augt; nākotnes izredzes atkarīgas no tālākas konkurētspējas uzlabošanas un jaunām investīcijām

2010. gada septembrī Latvijas ārējā tirdzniecība turpināja izaugsmi, pieaugot gan preču eksporta (par 30.7% gada laikā), gan importa (par 30.3%) apgrozījumam.  Septembrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, un preču importa pārsniegums pār eksportu samazinājās līdz 86.8 miljoniem latu.

Dati par apstrādes rūpniecības apakšnozaru attīstību un ražošanas cenu pārmaiņām eksportētajai produkcijai norāda, ka eksporta pieaugumu septembrī noteica gan cenu celšanās, gan fiziskā apjoma palielināšanās. Ārējais pieprasījums un ražotāju konkurētspēja joprojām ir galvenie faktori eksporta attīstībā, kas arī septembrī deva iespēju kāpināt savus ienākumus farmācijas produktu, koksnes, metālu un elektroiekārtu eksportētājiem. Tomēr joprojām lielākais kāpums eksportā ir preču grupām, kuras ietekmē globālās cenu svārstības, piemēram, lauksaimniecības un pārtikas precēm, koksnei un metāliem. Pārtikas cenu kāpums, īpaši, kviešu cenu pieaugums pasaules tirgū, saistīts ar neskaidrību par graudu produkcijas apjomiem. Produkcijas izlaides kritums, kas septembrī jau vērojams farmācijas preparātu, koksnes un koka izstrādājumu, kā arī pārtikas produktu ražošanā, norāda uz eksporta kāpuma piebremzēšanos nākamajos mēnešos.

Latvijas lielākie eksporta partneri septembrī bija Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Polija. Vairākus mēnešus pēc kārtas būtiski pieauguši eksporta apjomi uz Krieviju, Poliju un Norvēģiju. Jāatzīmē, ka ārējā tirdzniecība ar lielāko kaimiņvalsti Krieviju ieņem arvien svarīgāku lomu Latvijas eksportā, jo stabils pieaugums ir vērojams visās nozīmīgākajās eksporta preču grupās, īpaši lauksaimniecības un piena produkcijai. ES dalībvalstu nākamo gadu izaugsmes prognozes ir neskaidras, bet Krievijai paredz salīdzinoši stabilu IKP pieaugumu. Tāpēc, lai nodrošinātu eksporta pieaugumu arī nākamajos gados, ir svarīgi kāpināt eksporta apjomus ne tikai uz ES valstīm, bet arī uz straujāk augošajiem tirgiem ārpus ES valstīm.

Latvijas importā straujākais pieaugums vērojams dzelzs un tērauda, gumijas, plastmasas un koksnes produkcijai, kas atspoguļo apstrādes rūpniecības nepieciešamību pēc izejvielām, un līdz ar to eksportā saglabājas liels importa ieguldījums. Starppatēriņa preču importa pieaugumā būtiska loma bija arī lidaparātu importam augustā un septembrī, kas liecina par investīciju pieaugumu. Sagaidāms, ka arī nākamajā mēnesī satiksmes līdzekļu importa kāpumā noteicoša loma būs tieši lidaparātu importam, jo saskaņā ar publisku pieejamu informāciju līdz oktobra beigām tiek plānots iegādāties vēl piecas lidmašīnas.

Arī turpmāk ārējais pieprasījums un konkurētspēja turpinās balstīt eksporta attīstību, bet iespējamā citu valstu pieprasījuma samazināšanās saglabājas kā ievērojams risks. Pēc Eiropas Komisijas publicētiem datiem, ekonomiskās situācijas vērtējums rūpniecībā pēdējos mēnešos kļuvis piesardzīgāks, prognozējot ražošanas aktivitātes samazināšanos. Arī Latvijas ceturkšņu konfidences indikatori norāda, ka pasliktinās uzņēmēju skatījums par nākamo mēnešu eksporta pasūtījumiem. Turklāt eksporta izaugsmi nākamgad noteiks ne tikai ārējā pieprasījuma attīstība un Latvijas uzņēmēju konkurētspēja, bet arī investīcijas eksporta kapacitātes palielināšanai. Būtiska loma investīciju lēmumu pieņemšanā ir gan investīciju videi, gan kredītreitingu uzlabošanai, gan stabilai nodokļu politikai - visi šie faktori izriet no nākamā gada budžeta lēmumiem.

Savukārt importa kāpums lielākoties būs tiešā veidā atkarīgs gan no eksporta attīstības, t.i., no izejvielu nepieciešamības ražošanas nodrošināšanai, gan no investīciju pieejamības un ražošanas jaudu palielināšanas, kas savukārt kāpinātu investīciju importu. Patēriņš, lai arī pakāpeniski atjaunojas, būs mērens, un straujš patēriņa preču importa kāpums nav gaidāms. Gan eksporta, gan importa turpmāko attīstību nozīmīgi ietekmēs tas, cik raiti notiks 2011. gada valsts budžeta apstiprināšana, un tas, vai budžeta konsolidēšana notiks uz izdevumu rēķina vai uz nodokļu palielināšanas rēķina.