Eksports turpina balstīt Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos

2010. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums turpināja palielināties, ko noteica ievērojams eksporta kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. Eksports aprīlī pieauga par 5.4% salīdzinājumā ar martu un par 33.4% gada laikā.

Ārējo tirgu atveseļošanās un Latvijas ražotāju konkurētspējas pieaugums ļauj eksportam būt šī brīža tautsaimniecības atveseļošanās vilcējspēkam. Uz pozitīvās tendences turpināšanos eksportā jau iepriekš norādīja konjunktūras apsekojumu dati. Apstrādes rūpniecības dati liecina par krasu atšķirību atsevišķu nozaru izaugsmē aprīlī: liels pieaugums bija vērojams nozarēs ar lielāku eksportam ražotās produkcijas īpatsvaru. Pozitīvas apstrādes rūpniecības gada pārmaiņas bija vērojamas koksnes, papīra, poligrāfijas, metālu un transportlīdzekļu ražošanā, un šo nozaru pozitīvais devums dominēja arī preču eksporta pieaugumā. Piemēram, koka, korķa un to izstrādājumu eksports gada laikā pieauga par 78.6%, dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports - par 92.2%, bet poligrāfijas rūpniecības eksports - divas reizes. Neliels eksporta kritums bija vērojams tikai atsevišķās nozarēs - ķīmiskās rūpniecības precēm, dažām pārtikas un tekstilrūpniecības precēm.

2010. gada pirmā ceturkšņa dati rāda, ka pieaugušas Latvijas eksporta daļas vairāku nozīmīgu tirdzniecības partnervalstu, piemēram, Zviedrijas, Lielbritānijas, Somijas, Polijas un Dānijas tirgos, turklāt pašlaik pozitīvas tirgus daļu pārmaiņas nosaka Latvijas preču eksporta izaugsme, nevis tirdzniecības partnervalstu importa samazinājums, kas bija raksturīgi 2009. gadā.

Eksportam palielinoties, būtu sagaidāms arī importa pieaugums (galvenokārt uz starppatēriņa, t.i., ražošanai nepieciešamo) preču rēķina, taču aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi imports saruka par 3.3%. Iespējams, ka to daļēji noteica straujāks ieveduma kāpums martā, kā arī joprojām zems iekšzemes pieprasījums, kas bremzē preču importa pieaugumu. Eksportam pieaugot un importam nedaudz samazinoties, tirdzniecības bilance uzlabojās līdz ‑51.1 milj. latu, kas ir gandrīz divas reizes mazāks tirdzniecības deficīts nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Martā eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums īslaicīgi pasliktinājās, bet aprīlī un maijā tas atsāka uzlaboties. Uzlabojas arī citi konfidences rādītāji, tādējādi eksporta kāpums sagaidāms arī turpmākajos mēnešos. Eksporta attīstības riski tuvākajos periodos saistāmi ar iespējamu tautsaimniecības atveseļošanās bremzēšanos tajās ES valstīs, kas pašlaik risina būtiskas valsts budžeta un parāda problēmas. Pakalpojumu eksportā riski saistīti ar attīstību otrajā pusgadā, kad varētu pietrūkt autopārvadājumu licenču darbībai Krievijas teritorijā.