Energoresursu cenas krītas, inflāciju uztur pārtika un pakalpojumi

Martā Latvijā mūs priecēja pavasara saulīte un siltāki laikapstākļi komplektā ar iespēju vairāk izmantot atjaunīgos energoresursus. Šie procesi veicināja elektroenerģijas cenu kritumu. Tomēr visu mēnesi šajā zemo elektrības cenu zonā nodzīvot tomēr neizdevās, jo mēneša beigās uz pāris dienām bija vērojams straujāks cenu kāpums Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojuma neplānota atslēguma dēļ. No šīs ziņas gan katrs var paņemt, ko pats vēlas: kāds atcerēsies attiecīgo dienu augstāku biržas cenu, kāds cits varbūt vēlreiz novērtēs, cik attīstīts tomēr ir mūsu vietējais elektroapgādes tirgus, kas spēj tikt galā ar dažādu veidu traucējumiem.

Savukārt pasaules tirgos marts iesākās ar relatīvi zemākām naftas un dabasgāzes cenām, mēneša beigās naftas cena pakāpās līdz pērnā gada pēdējo mēnešu vidējam līmenim (nedaudz virs 70 dolāriem par barelu), bet visas šīs lēzenās svārstības strauji sašūpoja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi par strauju tarifu paaugstināšanu importam uz ASV. Pašlaik globālajos, tostarp energoresursu, tirgos vērojams straujš cenu kritums (naftas cena pašlaik svārstās ap 65 dolāriem par barelu). Laikā, kad arī citas valstis cenšas aizsargāt savu uzņēmēju intereses, tirdzniecības tarifu karu beigas vēl nav redzamas, līdz ar to pāragri prognozēt, kāds būs ilgtermiņa līmenis arī dažādu resursu cenām. Vismaz īstermiņā gan redzam, ka šo procesu ietekme Latvijā ir inflāciju mazinoša (zemāku globālo resursu cenu ietekmē), ilgākā laikā gan tas nozīmē arī pieaugošas izmaksas atbildes tarifu rezultātā.

Kā jau iepriekšējos mēnešos gaidījām, pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugums Latvijā saglabājas relatīvi spēcīgs. Pārtikas cenu statistika Latvijā nedaudz lēkā līdzi dažādiem akciju periodiem veikalos, tomēr patērētāji izjūt, ka pārtikas cenu līmenis pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis un pārtikas cenas vidēji tomēr turpina augt. Kādu pagrieziena punktu šajās tendencēs varētu ieviest šīs sezonas jaunā raža, kā arī ietekme no zemākām energoresursu cenām, bet pašlaik tomēr gan pārtikas izejvielu, gan darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ pārtikas preču cenu pieaugums ir noturīgs. 

Savukārt pakalpojumu cenām Latvijā vērojams dažādu pakalpojumu cenu kāpums. Atsevišķu pakalpojumu specifisku cenu veidošanās mehānismu dēļ daļu no kopējā pakalpojumu cenu pieauguma var skaidrot ar lēnāku iepriekšējo izmaksu kāpumu pārnesi uz cenām. Mazinās šo cenu kāpumu veicinošie "bonusa faktori" (piemēram, augstās enerģijas cenas), kas iepriekš ietekmēja straujāku pakalpojumu cenu pieaugumu. Tomēr algu pieaugums, kas ilgtermiņā ir viens no galvenajiem pakalpojumu cenu noteicošajiem faktoriem, saglabājas spēcīgs, tāpēc pakalpojumu cenas arī tuvākajos gados būs viena no straujāk augošajām inflācijas komponentēm.