Energoresursu cenas mazina deflāciju, pakalpojumu cenas turpina krist

Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenu līmenis otro mēnesi pēc kārtas pieauga, un tas bija par 0.9% augstāks nekā martā. Atskaitot energoresursu un sezonas cenu pieaugumu, kopējais cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nav mainījies. Joprojām krītošie ienākumi un vājais iekšzemes pieprasījums veicināja cenu kritumu gandrīz visiem pakalpojumiem, to līmenis mazinājās par 0.4%. Turklāt zemā pieprasījuma ietekmē turpināja samazināties arī liela daļa pārtikas cenu.

Lielāko daļu mēneša laikā vērojamā cenu pieauguma noteica energoresursu cenu kāpums: aizsākoties dabasgāzes tirdzniecības cenas augšupejai, nozīmīgi pieaugušas siltumenerģijas cenas. Turpināja palielināties arī sezonas dārzeņu cenas, kuras kopš pērnā gada beigām pieaugušas jau par 75%, kas varētu būt izskaidrojams ar auksto ziemu un ar to saistītajām izmaksām. Turklāt turpinājās arī jaunās sezonas apģērbu parādīšanās veikalos, kā ietekmē vērojams pieaugums apģērbu cenās.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu cenu līmenis zemāks bija 72.1% no kopējā patēriņa groza. Īpaši nozīmīgi reaģējot uz zemo pieprasījuma līmeni, mazinājušās dažādu neregulējamo pakalpojumu cenas. Lai gan siltumenerģijas cenas aprīlī pieauga, tās joprojām bija par 14.9% zemākas nekā pirms gada. Tāpat zemākas nekā pirms gada ir visu pārtikas preču cenas, izņemot dārzeņus.

Sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē patēriņa cenu dinamiku noteiks gan cenas palielinošs spiediens energoresursu cenu pieauguma dēļ, gan cenas mazinošā zemā pieprasījuma ietekme. Kaut arī energoresursu cenu kāpums jau pašlaik bremzē dažādu preču un pakalpojumu cenu kritumu, prognozējam, ka, saglabājoties zemam iekšējam pieprasījumam un krītošiem ienākumiem, lielākajā daļā preču un īpaši pakalpojumu turpināsim novērot cenu kritumu arī turpmāk. Kā jau minēts iepriekš, pie mērenas inflācijas Latvija atgriezīsies 2011. gada otrajā pusē.