Es nezinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā ziemā! – par IKP jaunākajiem datiem

"Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā" ir pazīstama 1997. gadā tapusi šausmu filma. Zināmas šausmas ekonomistiem, jo īpaši, ja tiem nepieciešams arī prognozēt, rada statistiķu datu grozījumi. Vēl nesen iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa pārmaiņu temps 4. ceturksnim tika izgrozīts no 0% uz 1.2%. Tas ir prāvs labojums! Šodien publicētajos datos redzam mērenākus labojumus – 1. ceturkšņa IKP grozīts no 0.5% uz 0.6%.

Ne mazāk biedējoša ekonomistam ir situācija, kad "skaņa ir, bet bildes nav", proti, kad it kā dati ir, bet tie nesaskan ar citiem datiem un neveido jēdzīgu stāstu. Šāds apmulsums rodas, domājot par vienu no lielākajām IKP izlietojuma sastāvdaļām – privāto patēriņu salīdzināmās cenās (t.i., inflācijas efekts jau ir noņemts). Privātais patēriņš pretēji loģikai par augsto cenu dēļ plucināto pirktspēju pērn 4. ceturksnī turpināja ņipri augt. Pat ne ņipri, – iespaidīgi! Kāpumu varēja nodrošināt uzkrājumu tērēšana, bet kāpēc tad tas neparādās nedz tirdzniecībā, nedz maksājumu karšu datos (skatīt attēlu)? Noguldījumi komercbankās arī stāv, kā stāvējuši. Kādus baltiem diegiem šūtus skaidrojumus varētu atrast, bet tas tomēr neizklausīsies pārliecinoši. Domāju, ka šo rādītāju statistiķi labos (nedaudz tas samazināts jau šodien: no 3.9% uz 3.3% pieaugumu ceturkšņa griezumā).

Bet ko mēs zinām par iedzīvotāju tēriņiem 2023. gada 1. ceturksnī un vai šoreiz skaņa saskan ar bildi? Patēriņu raksturojošie rādītāji gada sākumā iezīmējušies samērā vāji, nedaudz gan uzlabojies patērētāju noskaņojums. Valdības atbalsts apkures sezonā energoizmaksu kompensēšanai un pamazām gaistošais putekļu mākonis pēc cenu sprādziena ļauj optimistiskāk skatīties uz dzīvi. Iedzīvotāji izslāpuši pēc iepriekš pandēmijas laikā ierobežotajiem kultūras, sporta un izklaides pakalpojumiem. Tomēr augsta (lai gan zemāka nekā pērn) inflācija joprojām ir klātesoša, un tā ierobežo pirktspēju. Statistiķi sarēķinājuši, ka privātais patēriņš 1. ceturksnī samazinājies par 2.1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Beidzot jaunas ziņas ir par investīcijām – mazāk svarīgām pieprasījuma sastāvdaļu īpatsvarā, bet milzum svarīgām attīstībā un konkurētspējā. Jau ilgāku laiku investīcijām nebija nedz bildes, nedz skaņas! Augstās būvizmaksas un kara Ukrainā izraisītā nenoteiktība reģionā, kam nāk klāt arvien pieaugošas kredītu procentu likmes, lielu entuziasmu investoriem un finansējuma aizdevējiem nerada. Arī Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošana kavējas. Varēja teikt, ka lidostā ir izslēgta gaisma, tomēr tas šoreiz būs nevietā. Pirmkārt, akurāt lidostā kustība notiek – "airBaltic" vasaras sezonā izīrēs 14 "Airbus" lidmašīnas, gadu plāno noslēgt ar 700 miljonu eiro apgrozījumu. Otrkārt, 1. ceturksnī beidzot būvniecības operatīvajos datos iezīmējās sen neredzēta strauja izaugsme, kas vedināja domāt, ka arī investīciju datos beidzot būs lūzums. Un tik tiešām – 1. ceturksnī investīcijām ir fiksēts 4.1% ceturkšņa kāpums, un laboti arī iepriekšēju ceturkšņu dati. Pieņemu, ka ekspluatācijā nodoti prāvāki būvprojekti, ko statistiķi izlīdzinājuši ilgākā termiņā atbilstoši būvniecības ilgumam.

Tāds īsumā veidojas īsais stāsts par iekšzemes pieprasījumu, bet kā ir ar ārējo pieprasījumu un eksportu? Lai gan jau pērn ekonomisti dziedāja sērīgu meldiņu par globālo pieprasījumu un eksporta izredzēm, tomēr pandēmijas un pēcpandēmijas piegāžu ķēžu pārkārtošanās un kara izraisītā panika par dažādu izejmateriālu pieejamību un cenām 2022. gadā piemeta krietnas pagales ārējās tirdzniecības ugunskurā. Strauji auga gan eksports (un reeksports), gan imports – augošo cenu dēļ jo īpaši strauji vērtībā, bet visnotaļ iespaidīgi arī fiziskajos apjomos. Šogad varētu gaidīt gan eksporta, gan importa normalizēšanos – tas ir kritumu no rekordaugstajiem līmeņiem. Tas gan tikai nedaudz iezīmējas 1. ceturkšņa datos – reālais preču un pakalpojumu eksports saglabājies iepriekšējā līmenī, savukārt imports samazinājies par 0.2%.

Šausmu filmai "Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā" bija divi turpinājumi, arī apkures sezonai būs nākamais turpinājums, un to, cik tas būs komerciāli veiksmīgs, noteiks iepriekšēji sagatavošanās darbi. Arī nabassaite ar Krieviju jāzāģē apņēmīgāk, nevis jāmeklē aplinkus ceļi sadarbības turpināšanai. Šausmu filmai "Zāģis" bija vēl vairāk turpinājumu, vai mēs tiešām tādus gribam?