Gada inflācija aprīlī noturīga

2015. gada aprīlī gada inflācija būtiski nemainījās un bija 0.5%. Nelielo pieaugumu noteica izteiktāks sezonāli svārstīgo preču cenu kāpums. Pasaules naftas cenas nedaudz palielinājās, un tām sekoja degvielas tirgus. Naftas cenu kāpumu pasaulē līdzsvaroja pārtikas cenu tendences, kurās sava loma bija arī Eiropas Savienības (ES) piena ražošanas kvotu atcelšanai, taču pārtikas cenu pasaules tendences pilnībā neatspoguļojās patēriņa cenu dinamikā Latvijā.

Naftas cenu kāpums aprīlī salīdzinājumā ar marta vidējo līmeni nebija straujš, un degvielas tirgotāji, izņemot dažas īpašas tirgošanas akcijas, turpināja palēnām kāpināt degvielas mazumtirdzniecības cenas (tās pieauga vidēji par 0.3%). Tomēr ne visas enerģijas cenas seko naftas tirgum vienādā ātrumā. AS "Latvijas Gāze" maija sākumā nākusi klajā ar jaunu redzējumu par dabasgāzes tarifu attīstību un pastiprinājusi gaidāmās gāzes cenas kritumu rūpnieciskajiem ražotājiem jūnijā, kā arī prognozē tālāku iespējamu tarifu samazināšanos šiem patērētājiem jūlijā. Šādiem tarifiem īstenojoties, mājsaimniecību siltumenerģijas rēķini gan pārsvarā nemainīsies, jo siltumenerģija vasarā tikpat kā netiek patērēta. Pie šāda dabasgāzes tirdzniecības cenas redzējuma varētu sarukt arī dabasgāzes cena mājsaimniecībām. Taču arī tas, visticamāk, varētu atspoguļotiem nākamo periodu rēķinos.

Pasaules pārtikas cenas aprīlī turpināja sarukt, līdzsvarojot naftas cenu tendenci. FAO (Food and Agriculture Organization of the United Nations) lauksaimniecības un pārtikas cenu indekss saruka vairākumā preču grupu, tajā skaitā piena produktiem, kur samazinājuma virzienā darbojās tāds faktors kā piena ražošanas kvotu atcelšana ES valstīs. Lai gan aprīlī piena produktu cenas Latvijā nemazinājās (izņemot sieru), Latvijas piena produktu mazumtirdzniecības cenām biežāk ir tendence sekot globālajām cenu tendencēm nekā vietējam izejvielu tirgum (t.sk. piena produktu cenām veikalos nav vērojama tāda sezonalitāte kā Latvijas iepirkuma cenām), turklāt arī ārējā tirdzniecībā apstākļi nav cenu kāpumu veicinoši, un šie faktori varētu kavēt pārtikas cenu kāpumu Latvijā tuvākajā laikā.

FAO publicētais pasaules graudaugu krājumu un izlietojuma attiecības vērtējums nākamajai sezonai ir zemāks nekā ļoti augstais šīs sezonas novērtējums, tādējādi arī graudaugu cenu kāpums pasaulē drīzāk varētu atjaunoties un attiecīgi ietekmēt Latvijas pārtikas cenu līmeni nākamajā sezonā. Aprīlī gan Latvijas tirgū cenu dinamika bija ļoti atšķirīga labības produktiem (mēneša un gada kāpums) un maizei un konditorejas izstrādājumiem (mēneša un gada sarukums). Interesanti, ka pat pēc samērā siltas ziemas un pie sarukušām siltumenerģijas cenām dārzeņu un kartupeļu cenu kāpums ir aprīlim netipiski augsts (tik straujš cenu kāpums šajā preču grupā kopš 1998. gada vērojams pirmoreiz).

Sezonai raksturīgi, taču krietni straujāk, nekā vidēji pavasara sezonā, sadārdzinājās apavi. Šāds cenu kāpums apaviem pavasara sezonas laikā, tajā skaitā aprīlī, nav novērots pat t.s. "buma" laikā, tādējādi palielinājās arī kopējais "pārējo tirgojamo preču" cenu gada pieauguma temps. Pakalpojumu cenu līmenis, kā gaidīts, saglabājas noturīgs: pakalpojumu, kuru cenas netiek regulētas, cenu gada kāpums aprīlī arvien pārsniedza 2% (un pat nedaudz pieauga salīdzinājumā ar martu), bet pamatinflācijas līmenis arvien turas vismaz 1.5% līmenī. Arī tuvākajos mēnešos par labu pakalpojumu cenu noturīgumam darbosies atsevišķi ar Latvijas prezidentūru ES Padomē saistīti pasākumi, kā arī ar to nesaistīti kultūras pasākumi jūnijā un jūlijā. Ja enerģijas un pārtikas cenu līmenis saglabāsies zemāks, nekā pērn, tad otrajā pusgadā vēl varētu darboties izdevumu pārdales efekts. Taču arvien lielāka loma pamatinflācijas attīstībā kopumā būs iekšzemes (ienākumu pieauguma) faktoriem.