Gada inflācija jūnijā sarūk: piedāvājuma puse mēģina izprast pieprasījumu

2015. gada jūnijā gada inflācija saruka līdz 0.6%. Šādu dinamiku noteica gaidītais enerģijas cenu kritums, kā arī lielāks, nekā sezonā ierasts, dārzeņu un apģērbu cenu sarukums. Pieprasījuma līmeni Latvijā var uzskatīt par noturīgu, taču jūnija inflācijas dati rāda, ka pieprasījuma puses ietekmei uz inflāciju nav tendences augt.

Naftas cenu kāpums jūnijā salīdzinājumā ar maija vidējo līmeni nebija vērojams, arī ASV dolāra vērtība nedaudz saruka. Degvielas cena tomēr nedaudz pieauga (par 1.5%). Enerģijas cenu samazinošo ietekmi uz inflāciju radīja galvenokārt AS "Latvijas Gāze" pazeminātie tarifi rūpnieciskajiem patērētājiem (tas samazināja siltumenerģijas cenu). Tā kā jūlijā tas saruks vēl straujāk, turklāt tiks samazināti dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kā arī 2. pusgadā gaidāms siltumenerģijas cenu sarukums Ventspilī un Liepājā, enerģijas cenu devums gada inflācijā vēl varētu samazināties.

Maijā par pieprasījuma puses ietekmes noturīgumu liecināja lielāks, nekā ierasts, sezonāli svārstīgu preču cenu kāpums, kā arī tehnoloģiju preču un pakalpojumu cenu kāpums. Jūnija datos vairs nav vērojams pārmērīgs sezonāls cenu kāpums – tas pat pavēršas pretējā virzienā. Piemēram, dārzeņu un apģērbu cenu kritums jūnijā pārsniedza vidēji citos gados vēroto, un saglabājās tikai atsevišķu nepārtikas preču un pakalpojumu (piemēram, tūrisma un viesnīcu) cenu kāpums. Tādējādi varētu uzskatīt, ka pieprasījuma puses ietekme uz inflāciju nepalielinās. Uz to norāda arī neliels vidējā atalgojuma gada pieauguma tempa sarukums (dati par 1. ceturksni). Vienlaikus rodas iespaids, ka tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir grūti saprast, kāds īsti ir maksātspējīgais pieprasījums, jo sezonālās cenu svārstības vairākos mēnešos bijušas netipiskas (secīgi abos virzienos).

Gada inflācijas kritums jūnijā lielā mērā neitralizēja maija faktisko datu paaugstinošo ietekmi uz gada vidējo inflāciju. Gada vidējo inflāciju šogad un nākamgad vēl varētu ietekmēt atsevišķi samazinoši faktori, lai gan katra faktora atsevišķā ietekme varētu būt ļoti neliela vai pašlaik būtu grūti novērtējama skaitliskā izteiksmē. Piemēram, to ietekmēs siltumenerģijas cenu sarukums Ventspilī no 1. jūlija, kā arī Liepājā plānotā siltumenerģijas cenu samazināšana no 1. oktobra. Inflāciju neveicinās arī zemākas, nekā sākotnēji prasīts un nekā bija līdz šim, kapitāla atdeves apstiprināšana AS "Latvijas Gāze" un (pretēji plānotajam pieaugumam) AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades tarifu samazinājums. Dabasgāzes cenu gadījumā ietekme atkarīga no kopējā patēriņa. Iespējams, ka ar esošo tarifu līmeni patēriņa sarukuma dēļ pat samazinātā kapitāla atdeves likme būs grūti sasniedzama.

Arī zemā inflācija pārējās eiro zonas valstīs joprojām neveicina importa cenu ietekmes pieaugumu uz inflāciju Latvijā. Paplašināto aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) ietekme uz inflāciju eiro zonā izpaudīsies vidējā laikā periodā, tāpat arī notikumi Grieķijā, ja tie mainīs investoru interesei par eiro zonu.