Gada inflācija novembrī turpina samazināties

Novembrī gada inflācija saruka līdz 4.2%, mēneša laikā vidējam patēriņa cenu līmenim nemainoties.

Mēneša cenas pieauga tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, noslēdzoties atlaižu akcijām, kā arī atsevišķiem pārtikas produktiem un degvielai, ko ietekmēja globālais tirgus. Ierobežojoša ietekme uz mēneša inflāciju bija starpsezonu atlaidēm apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā – šo preču cenas mēneša laikā mazinājās par 1.3%.

Globālo pārtikas cenu kritums, kas bija vērojams iepriekšējos mēnešos, novembrī pakāpeniski mitējās; par to liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas nupat publicētie dati par atsevišķu pārtikas produktu, piemēram, graudaugu, lopkopības produktu un pārtikas eļļu cenu dinamiku kopumā. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija jau iepriekš izteica pieņēmumu, ka nestabilo finanšu un kapitāla tirgus apstākļu dēļ gaidāma pārtikas cenu saglabāšanās augstā līmenī. Neapstrādātās pārtikas cenas Latvijā novembrī pieauga par 3.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apstrādātās pārtikas cenās lauksaimniecības preču cenu globālā stabilizēšanās vēl neiezīmējās, un tās saruka par 1.2%. Savukārt degvielas cenu kāpumu (par 0.4% mēneša laikā) izskaidro vēl samērā augstais mēneša vidējais naftas cenu līmenis, kurš novembrī pakāpeniski samazinājās līdz ar naftas transportēšanas iespēju atjaunošanos no Lībijas. 

Gada inflāciju novembrī uzturēja ne vien degvielas cenu pārmaiņas (to gada pieauguma temps gan saruka), bet arī pamatinflācijas komponentes: jau minētais alkoholisko dzērienu un tabakas sadārdzinājums, kā arī tas, ka līdz ar iekšzemes pieprasījuma stabilizēšanos šī gada otrajā pusgadā vairs nebija vērojams neregulējamo pakalpojumu cenu kritums, kas bija aktuāls iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Inflācijas līmeņa samazināšanos 2012. gadā nozīmīgi ietekmēs lēnāka tautsaimniecības izaugsme – vai pat kritums – galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Tātad liels pieprasījuma spiediens uz globālajām cenām nav gaidāms. Arī lēnāka ekonomikas izaugsme Latvijā mazinās pieprasījuma spiedienu uz inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos iespējamas cenu pārmaiņas iekšzemē saistāmas ar zināmu neskaidrību administratīvi regulējamo cenu (galvenokārt dabasgāzes un ar to saistītās siltumenerģijas) jomā, jo neatkarīgi no globālo energoresursu cenu svārstībām vairāki Latvijas energoapgādes uzņēmumi iesnieguši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tarifu projektus, kas paredz iepriekšējo periodu izmaksu iekalkulēšanu gala patēriņa cenās un tādējādi siltumenerģijas tarifu kāpumu.