Gada inflācija samazinās pirmoreiz deviņu mēnešu laikā

Atbilstoši gaidītajam, gada inflācija maijā samazinājās (līdz 2.8%). Tas ir pirmais inflācijas samazinājums deviņu mēnešu laikā. Turpmākajos mēnešos inflāciju pozitīvi ietekmēs pakalpojumu pakāpeniskais sadārdzinājums taču negatīvi -  naftas cenu dinamika.

Inflācijas pārsteigumus pēdējo mēnešu laikā ir radījušas pakalpojumu cenas. Pēdējo trīs mēnešu laikā būtiski sadārdzinājās autotransporta apdrošināšana, arī vairāki mobilo sakaru operatori ir ziņojuši par tarifu paaugstināšanas plāniem.

Pakalpojumu cenu celšanas formālie pamatojumi var būt dažādi.

Manuprāt, galvenais iemesls paliek noklusēts – tas ir iedzīvotāju pirktspējas kāpums.

Ja iedzīvotāji nevarētu atļauties vairāk maksāt par mobilajiem sakariem, to cenas, visticamāk, neaugtu (un tad būtu arī lēnāks internets u. tml.). Tādējādi straujāka ekonomiskā aktivitāte (salīdzināmajās cenās) nozīmē ne tikai lielākas algas, bet arī augstākas cenas (kas gan daļēji atspoguļo arī augstāku pakalpojumu kvalitāti).

Savukārt naftas cenu dinamika ir lejupvērsta. Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) 25. maija tikšanās laikā tika izlemts pagarināt naftas ieguves samazinājuma periodu vēl uz deviņiem mēnešiem. Naftas cenu tas ietekmēja negatīvi. Vairāki investori gaidīja karteļa aktīvāku rīcību, kas bija redzams no naftas sadārdzinājuma 25. maija priekšvakarā. Tādējādi Brent naftas cena pašlaik svārstās ap 50 ASV dolāriem par barelu – līmenis, kuru Latvijas Banka iestrādāja savās inflācijas prognozēs vēl pirms trīs mēnešiem.

Degvielas cenas jūnija sākumā saruka līdz zemākajām līmenim šogad. Pašreizējais naftas cenu kritums var būt arī iemesls, kāpēc siltumenerģijas cenas nākamajā apkures sezonā pieaugs mazāk, nekā varēja paredzēt pirms dažiem mēnešiem. Iespējams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējās apkures sezonas beigām, tā nemaz pat nepieaugs.