Gada inflācija sarūk līdz jaunam rekordam kopš 2010. gada septembra

Gada inflācija 2013. gada janvārī turpināja samazināties un to labvēlīgi ietekmēja gan stabilās pasaules pārtikas cenas, gan iepriekšējo mēnešu naftas produktu cenu attīstība, kā ietekmē janvārī bija iespējams nedaudz samazināt dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus. Tādējādi pārtikas un energoresursu kopējais cenu kāpums šā gada janvārī bija mazāks nekā pērn atbilstošajā laika periodā un gada inflācijas līmenis sasniedza zemāko rādītāju kopš 2010. gada septembra (0.6%). Mēneša inflāciju būtiski samazināja ne vien minētais regulējamo cenu kritums (kas parasti janvārī nav raksturīgs), bet arī sezonas preču izpārdošana (piemēram, apģērbu un apavu grupā netipiski liels kritums - par 7.3%), un mēneša laikā vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā saruka par 0.2%.

Kopumā piedāvājuma faktoru ietekme uz inflāciju janvārī bija un tuvākajos mēnešos varētu saglabāties līdzsvarota:

• pasaules naftas cenu pakāpeniskā pieauguma (tas vērojams ASV dolāru izteiksmē) ietekmi salīdzinājumā ar decembri ierobežoja paša ASV dolāra vērtības samazināšanās;
• pārtikas un lauksaimniecības preču tirgū nav būtisku satricinājumu – saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) informāciju gaidāmā piedāvājuma pieauguma rezultātā turpina sarukt cukura cenas un sāk stabilizēties piena produktu cenas, kamēr cenu kāpums atjaunojas eļļas un tauku preču grupā, ko nelabvēlīgi ietekmēja lietavas Austrumāzijas reģionā, izraisot bažas par palmu eļļas ievākšanu, kā arī laika apstākļi Dienvidamerikā, līdzīgi radot uztraukumu par sojas novākšanu. Tikmēr iepriekšējo mēnešu sausuma ietekmē sliktā olīvu raža Spānijā atstāj daudz niecīgāku un lokālāku iespaidu, taču varētu ietekmēt atsevišķu preču cenas tuvākajā reģionā;
• ir atsevišķas pozitīvas ziņas energoresursu tirgū, samazinot iekšzemes piedāvājuma faktoru ietekmi uz inflāciju: AS "Rīgas siltums" plāno gada vidū samazināt apkures tarifus, kad darbību sāks Zasulauka un Ziepniekkalna biokurināmā siltumcentrāles, labvēlīgi ietekmējot ražošanas izmaksu struktūru.

Arī patēriņa izdevumu struktūras pārmaiņu ietekme uz patēriņa cenu indeksu (PCI) salīdzinājumā ar 2012. gada inflācijas aprēķinā izmantotajiem svariem lielā mērā līdzsvarojas. Ja siltumenerģijas īpatsvara nelielu samazināšanos noteica faktiskā patēriņa kritums (t.i., pērn apkures sezonā laikapstākļu ietekmē siltumenerģijas patēriņš bija mazāks nekā, piemēram, 2010./2011. gada apkures sezonā) un tādējādi siltumenerģijas cenu pārmaiņas nedaudz mazāk ietekmē 2013. gada PCI, tad degvielas tirgū cenu faktors izrādījās spēcīgāks nekā spēja samazināt patēriņu, un degvielas īpatsvars PCI grozā ir nedaudz palielinājies. Tādējādi, piemēram, pie līdzīgām cenu pārmaiņām šo energoresursu devums PCI varētu līdzsvaroties.

Ienākumu līmenim pakāpeniski augot, novērojama pozitīva ietekme uz citām patēriņa struktūras pārmaiņām - nedaudz sarucis pārtikai veltīto izdevumu īpatsvars. Taču tas acīmredzot palielinājis izdevumu īpatsvaru ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī ļauj vairāk izdevumu novirzīt atpūtas un kultūras baudīšanai, kas savukārt būtiski saruka 2010.-2012. gada PCI struktūrā.

Pieprasījuma faktoru ietekmes uz inflāciju nav vērojama un 2013. gada vidējās inflācijas līmenis, visticamāk, būs zemāks nekā pērn un nepārsniegs 2.0% - daļēji bāzes faktoru ietekmē (piemēram, pārtikas un energoresursu cenu dinamika salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pērn atsevišķos mēnešos), bet daļēji arī nedaudz lēnākas gaidāmās tautsaimniecības izaugsmes dēļ.