Gada inflācija turpina samazināties

Gada inflācija 2013. gada februārī turpināja samazināties un bija 0.3%, mēneša laikā cenām sarūkot par 0.1%. Inflāciju labvēlīgi ietekmēja regulējamo cenu samazināšanās, jo, kā tika gaidīts, atbilstoši dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājumam saruka siltumenerģijas tarifi. Arī apģērba un apavu izpārdošanas vēl arvien dominēja pār jaunās sezonas preču pārdošanu un ietekmēja pamatinflāciju: pēc neraksturīgi lielā cenu krituma šajā preču grupā janvārī, februārī tās saruka vēl par 0.6% (uz apavu cenu rēķina). Redzams, ka pieprasījuma puses spiediens nav palielinājies un daudzu preču un pakalpojumu cenām vēl nav tendences atgriezties pie iepriekš sasniegtajiem līmeņiem.

Pieauguma virzienā inflāciju februārī ietekmēja pasaules naftas cenu svārstības, tomēr to kāpums mēneša beigās apstājās, un naftas cenu labvēlīgās tendences marta pirmajā nedēļā ļauj domāt, ka martā degvielas cenu kāpums Latvijas tirgū nebūs vērojams. Turklāt saruka degvielas cenu gada pieauguma temps, jo pērn šajā periodā naftas cenu kāpums bija straujāks un turpinājās vēl martā.

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas informāciju pasaules pārtikas cenas bija stabilas un kopumā zemākas nekā 2012. gada februārī. Svarīgākajās preču grupās, kas Latvijas tirgu varētu ietekmēt vairāk, joprojām saglabājas piena produktu cenu pieaugums (to nosaka ierobežotais piedāvājums), ko līdzsvaro ievērojams cukura cenu kritums gaidāmā ražošanas kāpuma dēļ gan tradicionālajās cukura eksporta valstīs, gan citos tirgos, kā arī graudaugu cenu samazināšanās, ko noteica tieši kviešu cenu kritums (to savukārt radīja labvēlīgās ražas prognozes ASV). Latvijas tirgū nelielu pārtikas preču patēriņa cenu kāpumu februārī noteica dārzeņu un maizes cenu pieaugums, bet, pretēji pasaules cenu tendencei, lētāki kļuva piena produkti. Lauksaimniecības preču nākotnes darījumu cenas patlaban ir zemākas nekā pirms pāris mēnešiem, un tādējādi norāda vismaz uz cenu stabilizāciju šajā tirgū tuvākajos periodos.

Martā patēriņa cenu mēneša pieaugums Latvijā, visticamāk, būs pozitīvs, jo augs pirmo jaunās sezonas dārzeņu sortiments (tostarp vietējo), savukārt pirmā raža parasti asociējas ar augstāku cenu līmeni. Tāpat ziemas sezonas apģērbu un apavu izpārdošana lielākoties būs noslēgusies un tirgū parādījušās jaunās sezonas preces būs ar augstākām cenām. Taču pozitīvi vērtējams tas, ka saskaņā ar AS "Latvijas Gāze" prognozi dabasgāzes un siltumenerģijas cenām nevajadzētu mainīties, un tā ir būtiska regulējamo cenu daļa.

Gada vidējās inflācijas līmenis šogad varētu būt zemāks par prognozētajiem 2.0%, pat ņemot vērā visai prāvos dažādos avotos minētos iespējamos elektroenerģijas cenu kāpuma apmērus. Lai gan aprīlī palielināsies obligātā iepirkuma komponentes (OIK) daļa elektroenerģijas kopējā tarifā (kas ietver arī pārvades un sadales pakalpojumu, nodokļus un pašu elektroenerģijas cenu), taču saskaņā ar AS "Latvenergo" informāciju tarifs vēl netiks mainīts uz pašas elektroenerģijas komponentes samazināšanas rēķina, un augs vien līdz ar tirgus liberalizāciju, kas gaidāma rudenī. Elektroenerģijas cenu kāpumu lielā mērā varētu līdzsvarot labvēlīgas dabasgāzes un siltumenerģijas cenu prognozes (gaidāms siltumenerģijas cenu kritums Rīgā un Rēzeknē no maija, par ko liecina šo pilsētu siltumenerģijas ražotāju iesniegumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā).