Gada inflācija turpina sarukt, kaut augušas energoresursu cenas

2012. gada janvārī gada inflācija saruka līdz 3.6%, bet mēneša laikā patēriņa cenas pieauga par 0.8%.

Kā bija gaidāms, pasaules cenu ietekmē mēneša laikā nozīmīgi augušas energoresursu – gāzes (par 8.6%), siltumenerģijas (par 9.4%) un degvielas (par 4.0%) cenas. Tomēr līdzsvarojoša ietekme uz mēneša inflāciju bija apģērba un apavu cenām, kas janvārī rīkoto sezonas izpārdošanu ietekmē saruka par 6.4%. Pārtikas cenu svārstības pasaules tirgū ir mazinājušās salīdzinājumā ar tām, kas bija vērojamas iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, turklāt salīdzinājumā ar 2011. gadu sarucis arī pārtikas īpatsvars patēriņa grozā, mazinot pārtikas cenu ietekmi uz inflāciju. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas janvārī pieauga par 1.1% pretstatā 2.1% pērn janvārī.

Gada inflācija janvārī Latvijā saruka t.s. bāzes efekta, dēļ (pretēji tam - kaimiņvalstī Igaunijā gada inflācija bāzes ietekmē aug, jo šī gada janvārī būtiski augušas ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenas, kas pērn janvārī saruka). Latvijā iepriekšējā gada janvārī vērotais pārtikas un degvielas cenu kāpums salīdzinājumā ar decembri bija straujāks nekā šogad, tāpat 2011. gadā tika paaugstināti netiešie nodokļi, kas šogad nemainījās. Atsevišķi līdzīgi efekti, kad gada inflācija samazināsies iepriekšējā gada norišu jeb bāzes dēļ vēl izpaudīsies gada laikā: piemēram, aprīlī saruks elektroenerģijas cenu ietekme uz inflāciju (2011. gada aprīlī stājās spēkā jaunie elektroenerģijas tarifi, kas tika diferencēti pēc patēriņa apjoma), bet jūnijā un jūlijā beigsies bāzes periods akcīzes un PVN ietekmei uz alkoholisko dzērienu, tabakas, degvielas, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas cenām.

Lai gan iespējamie naftas cenu attīstības scenāriji joprojām saistās ar augstu nenoteiktību, pieprasījuma ietekme uz naftas produktu un citu energoresursu cenu pārmaiņām gaidāma mazāka nekā 2011. gadā, jo ir palēninājusies globālās ekonomikas izaugsme.

Pasaules Bankas vērtējumā pārtikas cenu līmenis pasaulē šogad varētu kristies (kaut arī ziņas par sausumu vietumis Dienvidamerikā likušas bažīties par atsevišķu kultūru, piemēram, kukurūzas ražu). Šo kritumu noteiktu gan ekonomiskās izaugsmes lejupslīde, gan arī laba iepriekšējās sezonas raža citos reģionos (galvenokārt Āzijas valstīs un Austrālijā), kas ļāvusi palielināt krājumus.

Centrālā statistikas pārvalde ik gadu aktualizē arī preču un pakalpojumu izdevumu īpatsvaru patēriņa grozā, un t.s. svaru pārmaiņas var ietekmēt inflāciju, taču 2012. gadā svaru ietekme drīzāk gaidāma neitrāla. Tā kā 2011. gadā nedaudz pieauga iedzīvotāju vidējie ienākumi un nedaudz mainījās arī patēriņa paradumi, tad preču un pakalpojumu grupu īpatsvars patēriņa grozā nemainījās simetriski to cenu pārmaiņām. Izdevumu īpatsvars transportlīdzekļu iegādei un degvielai, īres maksai un mājokļa remontam, tāpat arī apģērbam un apaviem ir audzis, tādējādi, ja cenu pārmaiņas šajās preču grupās mainās, tās var atstāt lielāku ietekmi uz inflāciju nekā iepriekšējā gadā. Tikmēr piemēram, pārtikas, gāzes, transporta pakalpojumu un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā ir nedaudz sarucis, un svaru dēļ šo preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas inflāciju ietekmēs mazāk nekā 2011. gadā.