Gada inflācija vēl neatgriežas pie pozitīvas vērtības

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem patēriņa cenu līmenis februārī bija par 0.5% zemāks nekā pirms gada. To, kā gaidīts, radīja tālāka enerģijas cenu samazināšanās rūpnieciskajiem patērētājiem, proti, naftas cena saruka pasaules tirgū, savukārt dabasgāzes tarifi samazinājās rūpnieciskajiem patērētājiem iekšzemē. Arī atsevišķas pakalpojumu cenas, kurām janvārī bija vērojams netipisks kritums, vēl neatgriezās agrākajā līmenī.

Resursu cenu sarukums pasaulē februārī pamazām mitējās. Naftas cenas pakāpeniski atgriezās pie pieauguma tendences, un tā turpinās arī martā (pašlaik Brent naftas cena pārsniedz 40 ASV dolārus par barelu). Tādējādi februāra degvielas cena vēl bija par 3.3% zemāka nekā janvārī, bet martā varētu vairs arī nesarukt. Arī pasaules pārtikas un lauksaimniecības cenas  pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO)  datiem februārī, sarūkot krājumiem, atsevišķās grupās nedaudz pat pieauga.

Janvārī vērotais pasažieru aviopārvadājumu cenu sarukums turpinājās vēl februārī, bet tūrisma braucienu izpārdošana februārī vairs nebija aktuāla, tomēr šo pakalpojumu cenas vēl pilnībā neatgriezās to agrākajā līmenī. Pakalpojumu komponentes kopējās ietekme uz inflāciju pieaugumu bremzēja arī tas, ka pērn februārī tika būtiski palielinātas sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā: šī faktora ietekme uz gada inflāciju 12 mēnešu laikā aktualitāti ir zaudējusi. Tomēr šogad februārī auga citu pakalpojumu, piemēram, finanšu un apdrošināšanas, viesnīcu, slimnīcu un kultūras pakalpojumu cenas.

Kopumā pakalpojumu un t.s. "pārējo tirgojamo preču" cenas šā gada pirmajos mēnešos aug nedaudz lēnāk nekā 2015. gadā vidēji, ko daļēji nosaka zemāks izmaksu puses spiediens. Taču šo pamatinflācijas komponentu ietekme uz kopējo inflāciju nedaudz saruka jau 2015. gada laikā un varētu būt atspoguļojusi arī iedzīvotāju tendenci palielināt uzkrājumus.

Lai gan 2015. gadā iekšzemes kopprodukta pieauguma balsts bija ienākumu kāpums un patēriņa pieaugums, iedzīvotāju aptaujās tika pausts viedoklis, ka tuvāko 12 mēnešu laikā iedzīvotāji ieplānojuši vairāk lielu pirkumu, piemēram, veikt mājokļa uzlabojumus. Šā gada februāra un pirmā ceturkšņa iedzīvotāju aptaujās šāda tendence neturpinās: iedzīvotāji varētu īstenot savus iepriekšējos mēnešos ieplānotos pirkums tuvākajā laikā, nedaudz veicinot pieprasījumu, tomēr ticība tam, ka cenas tuvāko 12 mēnešu laikā varētu augt lēnāk vai sarukt, patērētāju februāra aptaujās vēl nostiprinājās.

Globālo resursu cenu aktuālā tendence vairs neiezīmē tālāku cenu kritumu. Pozitīvu devumu inflācijā vēl līdz gada vidum dos vēl neīstenotās nodokļu pārmaiņas, piemēram, alkohola akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa ieviešana mājokļa apsaimniekošanas maksai. Tomēr ienākumu kāpums šogad gaidāms lēnāks (likumdošanas ietekme uz algu kāpumu pretstatā iepriekšējiem gadiem gaidāma neitrāla), līdz ar to kopumā gada vidējās inflācijas līmenis vēl arvien saglabāsies ļoti zems.