Gada inflācijas zemo līmeni noteikuši iepriekšējo periodu faktori

Gada inflācija 2013. gada martā saglabājās zema (0.2%), mēneša laikā patēriņa cenām sezonas ietekmē augot par 0.5%. To, ka gada inflācija saglabājās tik zema, drīzāk noteica atsevišķu faktoru dinamika agrākos (tai skaitā bāzes) periodos, nevis jauni faktori.

Pirmkārt, jāatzīmē naftas cenu līmenis, kas savu lokālo maksimumu sasniedza pērnā gada martā un atbilstoši ietekmēja degvielas cenas. Šā gada pirmajos trīs mēnešos vidējā naftas cena bija zemāka, un martā salīdzinājumā ar februāri pat nedaudz saruka, tādējādi arī par 1.3% mazinājās degvielas cena.

Otrkārt, šogad janvārī un februārī pakāpeniski samazinātie dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām un tiem siltumenerģijas ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, saglabājās zemākā līmenī arī martā, palīdzot uzturēt zemu gada inflācijas līmeni.

Tādējādi šā gada martā vidējais patēriņa cenu līmenis galvenokārt palielinājās pavasara sezonas apģērbu un apavu cenu ietekmē. Šajā preču grupā cenu kāpums bija visai straujš (+7.4%) un palielināja arī gada inflāciju. Tikmēr sezonālais dārzeņu un kartupeļu cenu kāpums gada inflācijas pārmaiņas ietekmēja nedaudz.

Gada inflācija tuvākajos mēnešos, visticamāk, vairs būtiski nesamazināsies. Bāzes perioda labvēlīgā ietekme vēl nedaudz varētu izpausties aprīlī, jo pērn Lieldienu periodā (daļēji martā un īpaši aprīlī) bija vērojams ļoti straujš olu cenu kāpums, kuru izraisīja tā saucamā "nepiemēroto vistu būru ažiotāža" vairākās Eiropas valstīs. Vēlāk gan olu cenas saruka, un šogad tās pat svētku periodā turpināja sarukt, neraugoties uz samērā augstajām graudaugu izcelsmes barības cenām.

Arī pasaules pārtikas cenām pašlaik nav vērojama ažiotāža Eiropas "otrās ziemas" dēļ: uz to norāda aprīļa pirmās nedēļas dati par lauksaimniecības preču tuvāko darījumu cenām Eurex biržā, kā arī nākotnes darījumu cenām, kas ir zemākas nekā martā.

Tomēr palielinājuma virzienā varētu darboties citi faktori: piemēram, obligātās iepirkuma komponentes pieauguma dēļ rūpnieciskajiem patērētājiem aprīlī palielinātās elektroenerģijas cenas netiešā ietekme. Maijā un jūnijā bāzes dēļ saruks labvēlīgā naftas cenu dinamikas ietekme (2012. gada maijā un jūnijā naftas un degvielas cenas būtiski saruka).

Patlaban ir ieilgusi vairāku siltumenerģijas tarifu plānu apspriešana. Piemēram, Jūrmalā samazinātie tarifi varēja stāties spēkā jau februārī, tomēr citviet līdz iespējamajam spēkā stāšanās brīdim vēl ir iespējams saņemt labvēlīgu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu, tādējādi gada vidū pie līdzīgas 9 mēnešu vidējās mazuta cenas varētu vēl gaidīt nelielu patēriņa cenu līmeņa kritumu.

Tā kā vairākos Latvijas eksporta tirgos vērojams panīkums, tad eksporta ienākumiem augot lēnāk nekā 2012. gadā, arī straujš iedzīvotāju pirktspējas palielinājums nav gaidāms. Tādējādi pieprasījuma puses spiediens un inflāciju tuvākajā laikā neatjaunosies un gada vidējā inflācija būs zema, bet, mazinoties bāzes faktoru ietekmei, otrajā pusgadā gada inflācijas līmenis pakāpeniski atjaunosies aptuveni 2% līmenī.