Gada nogalē apstrādes rūpniecība veicina tautsaimniecības izaugsmi

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem 2016. gada decembrī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 1.8% (izņemot sezonalitātes radītos efektus), bet gada pieaugums saglabājies ļoti augsts – 11.7% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). 2016. gadā kopumā apstrādes rūpniecības nozare saražoja par 5.0% vairāk produkcijas (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), nekā 2015. gadā. 

Līdz ar to apstrādes rūpniecība bija viena no nozarēm, kas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē sniedza lielāko ieguldījumu.

2016. gadu var vērtēt kā visai veiksmīgu gadu. Nozare tajā sasniedza pēdējos gados straujāko izaugsmes tempu. Gada ietvaros pakāpeniski mazinājās arī Krievijas sankciju ietekme uz nozari. Tā vietā nāca bažas par Brexit ietekmi uz nozari, bet, no šodienas perspektīvas raugoties, nevarētu teikt, ka tā ir bijusi būtiska. Par to liecina kaut vai tas, ka lielāko devumu kopējās nozares izaugsmē 2016. gadā nodrošināja kokrūpniecība, kurai Lielbritānija ir nozīmīgs eksporta galamērķis.

Kokrūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2016. gadā audzis par 7.5%, kas vērtējams kā ļoti labs rezultāts. To noteica iepriekšējos gados nozarē veiktās investīcijas gan jaudu palielināšanā, gan ražotās produkcijas diversificēšanā.

Arī otrā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – pārtikas ražošana – gadu pabeidza ar pozitīvu pieauguma tempu – 0.9%. Lai arī atsevišķos nozares segmentos vēl jūtama Krievijas tirgus nepieejamība, tomēr kopumā nozares komersanti spējuši kāpināt izlaides apjomus.

Jau pierasts, ka par straujāk augošo nozari Latvijā jādēvē datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kuras milzis "Mikrotīkls" turpina kāpināt savu izlaidi (15.5%). Tāpat atzīstami rezultāti metālizstrādājumu (8.8%), būvmateriālu (11.1%) un iekārtu un mehānismu ražotājiem (7.8%). Vienīgās divas nozares, kurās izlaide būtiski samazinājās, ir apģērbu (-3.7%) un ķīmisko vielu ražošana (-1.7%). Pateicoties ļoti labajiem elektrības ģenerācijas rādītājiem gada nogalē, arī enerģētikas nozares izlaide 2016. gadā pieaugusi – par 6.4%.

Apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumu situāciju reālie apjomi (salīdzināmajās cenās) gan pilnībā neraksturo. Jāņem vērā, ka nominālajā pusē (naudas izteiksmē) situācija ir bijusi vājāka. Proti, gatavās produkcijas realizācija izteikta faktiskajās cenās 2016. gadā pieaugusi vien par 1.5%, t.sk. vietējā tirgū samazinājās par 0.3%, bet eksporta tirgos kāpa par 3.4%. Kādēļ tas svarīgi? Jo šie rādītāji labāk atspoguļo nozares uzņēmumu finansiālo stāvokli. Daļēji atšķirību starp saražotās produkcijas apjomu un realizācijas apjomiem, protams, skaidro cenu dinamika. 2016. gada ietvaros ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar 2015. gadu ir mazinājies par 1.4%. Pārējo, visticamāk, izskaidro gatavās produkcijas krājumu pieaugums atsevišķās nozarēs (piemēram, būvmateriālu ražošanā, ko noteica būvniecības nozares problēmas) un statistikas novirzes.

2017. gadā apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjoms varētu kāpt par 3-4%. Pirmkārt, pakāpeniski atjaunojoties būvniecības apjomiem, noteiktu vilkmi vajadzētu sajust tām nozarēm, kas saistītas ar vietējo būvniecības tirgu – būvmateriālu ražotājiem, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražotājiem, atsevišķiem metālapstrādes un ķīmisko vielu ražošanas apakšnozaru uzņēmumiem, kā arī ieguves rūpniecībai.

Arī pārējām eksportējošajām nozarēm vismaz pagaidām izskatās, ka situācija kļūst labvēlīgāka – ārējās tirdzniecības partnervalstīs dažāda veida noskaņojuma rādītāji uzlabojas, būvniecības tirgus stabilizējas (Eiropas Komisijas apkopotais būvnieku noskaņojuma rādītājs Eiropas Savienībā (ES) uzlabojies līdz līmenim, kas pēdējo reizi redzēti 2008. gadā; arī rūpnieku noskaņojums pēdējos mēnešos uzlabojas).

Vājākas izaugsmes cerības 2017. gadā ir pārtikas ražotājiem, kuru produkcijas realizācijas kāpināšanas iespējas vietējā tirgū ir ierobežotas (vienīgi aizvietojot importa preces), bet ārējos tirgos pārtikas rūpniecībā ir ļoti stipra konkurence.

2017. gadā rūpniecības nozare turpinās raudzīties Lielbritānijas virzienā – īpaši kokrūpniecības nozare vēros, kādā veidā tiks īstenota Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tāpat nozare ar lielu uzmanību sekos līdzi tiem lēmumiem, kas 2017. gadā tiks pieņemti saistībā uz turpmāko nodokļu un energotarifu politiku – lai arī tie, visticamāk, neietekmēs uzņēmumu darbību 2017. gadā, bet vidējā termiņa attīstības plānus šie lēmumi varētu pārskatīt gan.